terça-feira, 12 de abril de 2022

KANDIDATU LÚ OLO HAKARAK KUDA NO REGA, LA’ÓS FUKIT NO SOBU


Ainaro, 11 abril 2022

Primeiru Ministru no Prezidente Partidu Libertasaun Popular  (PLP) Taur Matan Ruak hateten kandidatu númeru 2 mak hakarak kuda no rega, la’ós fukit no sobu.

“Kandidatu númeru 1 hakarak fukit, hakarak sobu, kandidatu númeru 2 hakarak kuda, hakarak rega,” Taur Matan Ruak hateten iha komísiu kandidatu Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo iha Ainaro.

Taur Matan Ruak husu ba apoiantes iha Ainaro atu labele hili kandidatu númeru 1 maibé fó votus ba kandidatu Prezidente Repúblika númeru 2 tanba Lú Olo mak iha vontade serbisu hamutuk ho VIII Governu Konstitusionál no ba IX Governu Konstitusionál ne’ebé sei forma husi PLP, KHUNTO no Fretilin.

Primeiru Ministru mak hanesan inan ne’ebé tau matan ba dapur no uma laran nian, Prezidente Repúblika hanesan aman. Tanba ne’e, labele hili aman ne’ebé hakarak atu sobu uma laran. Hili aman ne’ebé hakarak serbisu hamutuk ho Governu hodi hadi’ak povu ne’e nia moris.

Xefe Governu ne’e hateten katak koligasaun ne’e mai ho kompromisu atu haree povu ida ne’e moris ne’ebé governu anterior sira uluk la investe atu hadi’ak povu ne’e nia moris. Koligasaun ne’e mai ho kompromisu ida atu hamaran povu nia matan-been no hasai naha todan husi kabas.

Bainhira sai Prezidente Repúblika vizita suku hotu-hotu iha Timorlaran tomak hato’o lia-menon ba povu:

“Hateten ba ita-boot sira, lori imi mak ami moris, lori imi mak nasaun moris. Laiha mean no murak fó ba imi, maibé lori liafuan mamuk agradese imi. Tanba biar ita-nia inan-aman, maun-alin mate mohu tiha, maibé finalmente tinan-24 ita manán funu. Ita ukun rasik-an. Ha’u aproveita hodi hatene saida mak imi-nia problema. Saida mak bele halo iha tempu oinmai ajuda, fó hanoin ba ita boot sira katak dalan iha oin sei naruk loos. La fasil, la gampang. Maibé labele para, la’o nafatin.”

Iha suku hotu-hotu ne’ebé Taur Matan Ruak vizita hato’o mensajen importante haat: tau matan ba ekonomia, saida mak nakfilak ba osan tenke dezenvolve, labele haluha hatama oan sira ba eskola, tau matan ba imi-nia saúde, serbisu hamutuk.

Agora hafoin sai Primeiru Ministru, foin iha oportunidade ida ne’e mak bele hala’o kompromisu polítiku atu hamaran povu nia matan-been no hasai naha todan husi kabas. Koligasaun Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) la konsege hala’o programa polítiku tanba CNRT baku mate AMP no Taur Matan Ruak mak halo esforsu hakoi tiha AMP.  Koligasaun naksobu tanba CNRT viola akordu hodi vota kontra Orsamentu Jerál Estadu ba tinan-2020 nian.

“Koligasaun ne’e (PLP, KHUNTO no Fretilin) halo esforsu atu tau matan ba ita boot sira, tau matan ba ita-nia nasaun,” Taur Matan Ruak hateten.

“Liliu imi-nia inan aman sira ne’ebé terus ba nasaun, terus ba rai ida ne’e. Ida ne’ebé mate ona más sira ne’ebé moris, ita sei haree hela sira-nia oin. Tempu to’o ona atu hamoos imi-nia matan-ben, hasai naha ne’ebé iha imi-nia leten. Imi sira uluk halai uluk-uluk ba organiza povu, ne’e loron atu imi hamriik atu hateke sa’e, la’ós ona hakruk mak la’o. Povu la hateten ona imi enak, uluk ita hotu terus más imi mak simu osan ami la’e. Tanba saida, tanba agora hotu-hotu hetan.” 

Saida mak Governu ne’e hala’o tiha ona mak harii Uma Kbiit Laek, iha tinan rua nia laran konstrui liu 5000, hasa’e subsídiu ba xefe suku no xefe aldeia,  rehabilidat sede suku 400, sei hadi’ak tan 52 sede suku, fó komputadór no printer ba suku, rehabilita no konstrui uma lulik, halo tais rekoñesidu nu’udar patrimoniu umanidade no sei hanorin oan sira atu tradisaun suru tais labele lakon, hadi’ak eskola to’o tinan oin hadi’ak 400, Aileu sai sidade universitaria ne’ebé bele akomoda estudante to’o 10000. Estudantes sira mai atu eskola la’ós atu halo fali serbisu uma laran ninian.

Tinan ne’e ba uma kain idaidak sei simu $ 200 iha dezembru 2022. Ba veteranu sira husi 0-3, 4-7 rihun ba rihun mak la simu sira-nia direitu, Governu sei harii Fundu ida ba veteranu sira ho valór osan $ miloen rihun ida. Husi fundu ne’e mak sei kontribui ba sira ne’ebé luta durante fulan 6, labarik sira ne’ebé luta iha ai-laran, inklui sira ne’ebé mate tiha ona. Fundu ne’e sei la maran, jerasaun lima oin mai sei simu nafatin.

Kada tinan Governu fó bolsa estudu ba veteranu nia oan sira hamutuk 1300, hanesan mós ba povu nia oan sira.

VIII Governu Konstitusionál mak reativa organizasaun arte marsiais. Maibé reativasaun de’it la to’o, Governu kria mós kondisaun liuhusi harii sede ba artes marsiais no artes rituais hotu-hotu no edifísiu ba graduasaun no treinamentu.

Taur Matan Ruak hateten esforsu atu bandu organizasaun artes marsias mak atu haketak la’ós hametin, hamutuk halo forte liután. Loke fali no konfia sira.

“Eskluzaun la’os hametin, maibé haketak no hafraku,” Taur Matan Ruak konkorda ho Sekretáriu Jerál Fretilin nia hanoin.

Governu mós sei tau matan ba eis petsionáriu sira ne’ebé sai vítima husi krize 2006 nian. Tanba ne’e Governu deside atu fó espasu ba eis petisionáriu sira atu tau matan ba asset estadu ninian.

“Koligasaun deside seguransa ba eletrisidade, seguransa ba bee, husu imi atu koopera. La’ós fasil. Tau matan asset estadu nian.”

Ba mellores estudantes hahú husi pre-sekundáriu, sira ne’ebé hetan notas di’ak liu, husi númeru 1, 2 no 3 sei hetan bolsa estadu. Mellores estudantes iha universidade Governu sei ajuda hetan empregu.

Ba sira ne’ebé nia uma lahó kondisaun di’ak, Governu sei fahe materiais kontrusaun ba sidadaun idaidak atu harii rehabilita rasik uma.

Bolsa mãe ba jerasaun foun hahú tiha ona iha munisípiu Ainaro, Bobonaro no Oecusse no sei perkore ba munisípiu hotu-hotu. Bolsa mãe ba jerasaun foun mak inan feton ne’ebé isin to’o nia oan moris kada fulan sei hetan $15 no ba labarik ne’ebé foin moris sei hetan osan $ 20 fulan-fulan to’o tinan-6. Ne’e Governu halo atu ajuda nutrisaun no halo labarik sai matenek.

Governu sei harii Sekretáriu Estadu ba Traballadór Timoroan iha tasibalun tanba sira kontribui osan miloens $ 121 tinan kotuk mai Timor-Leste. Taur Matan Ruak hateten katak sira mak erói Timor ninian tanba hadiak ekonomia família nian no aumenta reseita ba estadu.

Foto e notícia daqui.

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.