domingo, 30 de setembro de 2012

Presidente da República vai fazer uma vista de trabalho aos distritos durante uma semana

.

Tradução de Timor Hau Nian Doben 

 O Presidente da República vai fazer uma visita de trabalho aos distritos durante uma semana - Timor -Leste, 28 de setembro de 2012 

 O Presidente da República, Taur Matan Ruak, na próxima segunda-feira vai realizar uma visita de trabalho durante uma semana aos distritos de Covalima, Ainaro e Aileu entre os dias 1 e 6 de outubro de 2012. 

Os objetivos destas visitas são, o de ver ainda mais de perto as condições reais nos distritos, ouvir as preocupações e ideias das comunidades nas bases, divulgar a política do Presidente da República e inclui também o reforçar do papel das lideranças nas bases. Estas visitas começam no distrito de Fohorem, distrito de Covalima, no dia 1 de outubro e tem como finalidade dialogar com a comunidade do referido lugar. 

Seguidamente, no dia 2 de outubro, o Presidente e a sua comitiva continuam a viagem para o sub-distrito de Suai Vila. Nesta visita, o Chefe de Estado vai ver o  local do petróleo, visitar o hospital de Suai, escola primária e ainda o monumento Setembro Negro. Posteriormente, vai reunir-se com as autoridades e a comunidade. 

No dia 3 de outubro, o Chefe de Estado e a sua comitiva irão para o distrito de Ainaro com o objetivo de dialogarem com a comunidade do suco Casa e estão previstas visitas ao local do Massacre Jakarta II, hospital de Ainaro e vão continuar o diálogo com a comunidade do sub-distrito de Ainaro bem como uma reunião com as autoridades do referido distrito. 

No dia 4 de outubro, o Chefe de Estado e a sua comitiva continuam a viagem para o distrito de Maubisse de modo a dialogarem com a comunidade deste distrito. 

 Antes de regressarem a Díli no dia 6 de outubro, no dia 5 de outubro, o Chefe de Estado e a sua comitiva viajam para o distrito de Aileu para mais uma vez realizarem diálogos com a comunidade do suco Lurai, reuniões com as autoridades locais e irão ainda visitar os locais turísticos do sub-distrito de Remexio. 

Fazem parte desta delegação do Chefe de Estado, a Primeira-dama Isabel Ferreira, alguns assessores do Presidente da República, membros do governo e ainda alguns membros do corpo diplomático. 

Contacto: Roberto de Sousa (OIC) Palacio Presidenti, Aitarak Laran Dili, Timor Leste Telemóvel : +670779 444 22 E-mail : assessorict@presidencia.tl 
.

sábado, 29 de setembro de 2012

RAI DOBEN TIMOR

.

Husi Mouzinho Correia 

Rai doben Timor, 
ami matan hare, 
ami tilun rona, katak,
 iha onia kabun laran nakonu ho riku soin,
 o nia ran mak mina rai, 
o nia isin mak osa mean, 
maibe ema seluk mak susu, 
ema seluk mak han ami nafatin kiak no mukit, 
ami isin kulit taka ruin, 
Maibe la hirus o, la odio ba o 
Viva rai doben Timor-Leste. 

 Nota do blogue : " Roubei" este lindo poema de um senhor timorense no Facebook ( passo a vida nisto...) e decidi dedicar a todos os FDP em Timor que insistem em roubar o que é pertença do povo timorense, e injustamente esta gente tem de viver numa miséria gritante todos os dias . Ponham a mão na consciência, seus CANALHAS!!! - Lisa
.

“Organizasaun Artimarsiais Suku Tibar Tara Bandu”

.

Notisia Husi TVTL - Sesta-Kalan, 28 Setembru 2012 

Organizasaun artimarsiais no joventude hala’o juramentu atu hakribi violensia, julgamentu ne’e hala’o no partisipa husi Ministra Solidaridade Sosial, Administrador Distritu Likisa, reprejetante PNTL Likisa, Polisia Militar iha suku Tibar, Likisa.

 Organizasaun artimarsiais husi PSHT, Kera Sakti, Korka, THS, THM, hamutuk ho joventude sira iha Suku Tibar, Sub Distritu Bazartete, Distritu Likisa, kinta feira ne’e hala’o juramentu hodi hemu tua kaor ho animal ran hodi promete ba malu, iha autoridade lokal no komunidade sira nia oin hodi lakohi kria konflitu baku malu entre artimarsiais.

 Hakribi konflitu no iha hanoin ida de’it, hakarak hadia ba futuru no kria dezenvolvimentu, hadomi paz no dame iha komunidade nia leet. Aliende ne’e, lia nain sira mos lalohu ne’ebe tau ona bua ho malus ba sira nia ulun hanesan fo hikas matak malirin.

 “Deklara katak, ami jura ba foho lulik, matebian, ramelau, kablaki, fatuk lulik, we lulik, no rai lulik tibar no mos iha nain ulun sira nia oin, ami pronto simu malu fila fali ho neon ho laran tomak sein obriga husi parte ruma, ami hakribi ba aktu violensia no konflitu iha suku Tibar, ami promete sei la halo tan violensia,” deklara joventude. 

Iha fatin hanesan, suku ida-idak asina deklarasaun simu malu no lulik neebe lia nain sira prepara ona. Reprejetante organizasaun PSHT no kera Sakti hateten, liu husi juramentu ida ne’e, husi oin ba oin, se ba dame malu no sei kumpri tuir bandu ne’ebe iha, se karik mak mosu nafatin konflitu sei multa osan ho animal hanesan, karau 4 ho osan U$ 1000,00 ba Aldeia 4 iha Suku Tibar.
.

Problema Rezimi Kareira Dosente UNTL: “ME Promete Sei Benefisia Fulan Ida Ou Rua Ba Oin”

.

Notisia Husi TVTL - Sesta-Kalan, 28 Setembru 2012 

Prosesu aprendizazen iha Universidade Timor Loroza’e (UNTL) hahu normal fila fali hafoin paradu durante semana ida resin, relasiona ho rezimi kareira iha UNTL. 

Asuntu ne’e, fo sai liu husi konferensia da imprensa Sesta-feira ne’e iha Fakuldade Ekonomia, Universidade Nasional Timor Lorosa’e. Reprejetante UNTL, Silvino Agosto Cabral hateten, aktividade sivista akademika UNTL tomak, hahu normal hafoin hetan resposta husi Ministeriu Edukasaun (ME). 

“MInistru Eduksaun fo garante katak, osan kona ba rezimi kareira ba dosente UNTL sei implementa ou selu iha fulan ida ka rua ba oin,” deklara Silvino. Iha parte seluk estudante UNTL husu ba Ministeriu Edukasaun hodi implementa lalais rezimi kareira ba dosente UNTL hodi labele fo impaktu ba prosesu aprendizazen iha Universidade. 
.

“Klibur Estudante UNTL Fo Apoiu Umanitariu Ba Vitima Sub Distritu Kelekai”

.

Notisia Husi TVTL - Sesta-Kalan, 28 Setembru 2012 

Klibur Estudante Kelekai husi Universidade Nasional Timor Lrorosa’e, Sesta-feira ne’e distribui apoiu umanitariu ba vitima iha Sub Distritu kelekai, Distritu Baucau.

 Sesta feira ne’e, Klibur Estudante Kelekai lori apoiu umanitariu ba vitima dezastre iha Sub Distritu Kelekai, hafoin sira buka apoiu loron hirak iha kapital. 

 Porta Vos Klibur Estudante Universidade informa katak, durante loron hirak nia laran, konsege apoiu umanitariu hanesan osan no sasan nesesidade bazikas. 

 Estudante sira mo fo agradese ba ema tomak ne’ebe fo apoiu ba dezastre iha sub Distritu kelekai, Distritu Baucau.
.

“Ekipa Foot Ball TL Partisipa Jogu Iha Mian-Mark”

.

Notisia Husi TVTL - Sesta-Kalan, 28 Setembru 2012

Ekipa Foot Ball Timor Leste sei ba partisipa Jogu ka kualifikasaun FIFA iha Mina-Mark Fulan Otobru tinan ida ne’e.

 Ekipa Foot Ball Nasional Timor Leste Sesta feora ne’e halo despedida ho Sekretariu Jeral FFTL, antes ba partisipa jogu pra kualifikasaun iha Mian-Mark fulan otobru tinan ida ne’e. Iha oportunidade ne’e, Sekretariu Jeral FFTL Amandio Araujo informa katak, jogu pra kualifikasaun ne’e importante ba ekipa Timor Leste.

 Entertantu Treinador husi Brazil Emerson hateten katak, ekipa Foot Ball Timor Leste pronto ona ba partisipa iha jogu ne’e, se wainhira hetan rejultadu diak ba ekipa selesaun nasional.

Tuir planu ekipa nasional ne’e, sei dezloka ba Mian-Mark, sabadu Fim de Semana ne’e hodi partisipa jogu iha loron 5 fulan Outubru tinan ne’e iha Mian-mark.
.

Familia Nino Coni Santana Hasoru Malu Maijor Lere:

.

Notisia Husi TVTL - Sesta-Kalan, 28 Setembru 2012 

 “Lere Anan Timor: Estadu Mak Responsabliza Hodi Halot Restu-Mortais Saudozo Nino Coni Santana” 

Familia Nino Conis Santana hasoru malu ho Maijor Jeneral Lere Anan Timor, enkontru ne’e atu informa kona ba prosesu aloot Restu Moratis saudozo Nino Conis Santana. 

 Hafoin hasoru malu ho Maior Jeneral, reprejetante familia hateten, familia hasoru Xefe Estadu Maior das FALINTIL-Forcas Defeza Timor Leste (F-FDTL), familia konsiderasaun hanesan, durante iha funu laran Lere Anan Timor akompania Saudozo da Luta Nino Coni Santana hodi funu hasoru embazor sira. 

Entertantu Maior Jeneral F-FDTL Lere Anan Timor informa, Nino Coni Santana mate tamba prosesu luta ba independensia nasional Timor Leste, tamba ne’e estadu maka bele fo solusaun hodi haloot Saudozo Nino Coni Santana ho konsensia. 

“Hau nia rekomendasaun estadu maka tenki fo solusaun ho responsabliza no haloot tuir kultura ita Timor nian,” dehan Lere Anan Timor. Antes ne’e, familia husi Metutu Ermera no Tutuala Lospalos iha consensus atu halot restu mortais Nino Coni Santana iha Jardim Heroi iha Metinaru, Dili.
.

sexta-feira, 28 de setembro de 2012

“Projeitu BTK Iha Batugade Laiha Kualidade”

.

Jornal Timor Post - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

 “Kompania BTK ne’ebe kaer Postu imigrasaun Batugade Laiha Kualidade, falta kndisaun barak, maibe prosesu pagamentu 100% ona, agora sei kaer tan projetu iha Portu Hera,” kestiaona Deputadu Husi Bankada FRETILIN, Inacio Moreira iha Uma Fukun Parlamentu Nasional. 

 Ba kestaun ne’e, Inacio husu ba Governu, liuliu Ministeriu Obras Publiku (MOP) no Ajensia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) tenke identifika kompania nasional no internasional ne’ebe hala’o serviso laiha kualidade atu labele fo tan projeitu. 

 “Realidade ne’e akontese ba kompania BTK ne’ebe kaer Postu imigrasaun Batugade laiha kualidade,” hateten deputadu FRETILIN, Inacio Moreira foin lalais ne’e iha PN. Inacio hatutan, MOP, ADN inklui mos aprovizionamentu tenke servisu ho laran moos, katak, kompania ne’ebe la iha kualidade ka kompania ne’ebe hetan projeitu barbarak maibe halo kna’ar laloos tenki apara projeitu. Relasiona ho kestaun ne’e, Deputadu husi bancada CNRT Manuel Guterres sujere atu Ministra Financas hadia sistema aprovizionamentu no ADN tenke hatudu profesionalizmu servisu para hetan konfiansa husi povu.

 “Klaru projeitu barak ne’ebe iha IV Governu nia tempu laiha kualidade, maibe pagamentu finaliza 100% ona, ida ne’e halo ami duvidas ba sira nia kapasidade, tan ne’e, ba futuru husu atu hadia failansu hirak ne’e,” afirma Manuel.
.

“Viola Lei Aprovizionamentu Ezekusaun OJE Tarde”

.

Jornal Independente - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Ezekusaun Orsamentu Jeral Estadu (OJE) tinan 2012 la’o neineik, tanba governu foin mak ezekuta de’it porsentu 43 (%), situasaun ne’e mosu tamba, governu rasik viola ona lei aprovizionamentu. 

Vise Ministra Finansas, Santina Cardozo hateten, fundu infraestrutura iha OJE 2012 hamutuk tokon U$ 825 foin mak ezekuta tokon U$ 2,6 ka porsentu 28 (%). Ba kestaun ne’e, Deputadu Inacio Moreira hateten, ezekusaun ne’ebe minimu hatudu governu laiha kapasidade planeamentu. 

Tanba, nia dehan, impaktu husi planu no porgrama ne’ebe la klaru afeta ba prosesu implementasaun inklui hamosu projetu emerjensia barak. 

Nia fo ezemplu, kompania balun inventa Bill Of Quantity (BoQ) hodi kaer projeitu ne’ebe ikus mai afeta ezekusaun no kualidade. Alende ne’e, Inacio mos la menta ho portal transparansia ne’ebe governu estabelese, tanba diferente ho orsamenti orijinal ne’ebe governu aprejenta. 

 Nune’e, Inacio dehan, FRETILIN la kontra dezenvolvimentu nasional, maibe prosesu hotu, liuliu utilizasaun osan povu nian tenke benefisia ema hotu.
.

“SEFOPE Seidauk Selu Programa Dollar Tolu”

.

Jornal Timor Post - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Governu Timor Leste, liu husi Sekretariu Estadu Politika Formasaun Profesional no Empregu (SEPOPE) loke kampo de serviso ba povu, liu husi dollar tolu, maibe durante fulan tolu ona iha Distritu Covalima benfisiariu hamutuk 100 resin seidauk hetan sira nia direitu (Salariu).

 Informasaun ne’e, Timor Post hetan husi reprejetante benefisariu Suco kamanasa Carlota Amaral. 

Carlota hateten, fulan tolu ona serviso paradu tanba seidauk hetan direitu ba dolar tolu. Tuir Carlota katak, ida ne’e fo impaktu ba sira nia familia uma laran, hodi sustenta oan sira ba eskola inklui mos ai han loro-loron nian. 
.

“Komamdante Belo Lamenta Odiozu Mosu Iha Promosaun Diviza”

.

Jornal Independente - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Komandante PNTL Distritu Dili, Superintendente Xefi Pedro Belo lamenta tebes ho membru Polisia balun neebe lori odio oimpede nia membru ida, labele tuir prosesu promosaun deviza. 

 Entertantu segundu komandante PNTL, Komisariu Afonso de Jesus hateten, problema ne’e akontese tanba laiha lina koordinasaun diak entre departementu justisa Polisia distritu Dili no KUartel jeneral PNTL, Kaikoli, Dili. 

 Impedementu ne’e akontese iha tempu tranzitoriu bainhira iha promosaun diviza, hanesan mos promosaun ne’ebe atu hala’o dadaun. 

 “Hau nia membru Ernesto da Costa Guterres nia mos husi krime no infrasaun displinar maibe, karta ida mai husi departementu justisa dehan, labele tuir promosaun tanba komete krime ruma, depois ami identifika nia la involve iha krimi ruma,” hateten Pedro Belo. 

 Pedro Belo hatutan, ne’e nuudar odiu malu, tanba mosu problema particular entre nia membru ne’e ho superior balun iha polisia depois aproveita tempo hodi impede malu iha tempu promosaun. Ba kestaun ne’e, Prezidenti Komisaun Independente ba promosaun diviza Polisia Nasional Timor Leste (PNTL), Isabel Fereira esplika, karik membru ne’e la halo krime bele tuir prosesu promosaun extra-ordinariu ne’e.
.

Prezidente Repúblika sei hala’o vizita traballu durante semana ida ba distritus sira

.


FOR IMMEDIATE RELEASE : 

Prezidente Repúblika sei hala’o vizita traballu durante semana ida ba distritus sira Dili, Timor Leste, 28 Setembru 2012:

Prezidente Repúblika, Taur Matan Ruak, Segunda feira semana oin sei hala’o vizita traballu durante semana ida ba distritu Covalima, Ainaro no Aileu hosi loron 1 to’o 6 fulan Outubru 2012. 

Obejtivu vizita ne’e mak atu haree besik liu-tan kondisaun real iha distritu hirak ne’e, rona preokupasoens no ideias hosi komunidade sira iha baze, divulga politika Prezidente Repúblika nian, inklui atu reforsa papel lideransa sira iha baze. 

Vizita semana ida ne’e sei halao uluk ba sub distritu Fohorem, distritu Covalima iha loron 1 Outubru hodi hala’o dialogu ho komunidade iha fatin refere. 

Hafoin ne’e, iha loron 2 Outubru Prezidente no ninia komitiva sei kontinua viazen ne’e ba sub distritu Suai Villa. Iha vizita ne’e Xefe Estadu sei ba haree fatin minarai nian, vizita hospital referal Suai, eskola primária, no monumentu Setembru Negra, hafoin kontinua hala’o sorumutu ho autoridades distrital no komunidade sira. Iha loron 3 fulan Outubru Xefe Estadu ho komitiva sei kontinua hakat-an ba distritu Ainaro hodi hala’o dialogu ho komunidade iha Suku Casa, inklui vizita mos fatin Masakre Jakarta II, hospital Ainaro, no kontinua dialogu ho komunidade iha sub distritu Ainaro Vila, inklui sorumutu ho autoridades distrital husi distritu refere. Entertantu iha loron 4 fulan Outubru, Xefe Estadu ho komitiva kontinua hala’o viazen ba sub distritu Maubisse hodi hala’o mos dialogu ho komunidade sub distritu ne’e. 

Antes fila hikas mai Dili iha loron 6 Outubru, iha loron 5 fulan Outubru, Xefe Estadu ho ninia komitiva kontinua hala’o viazen ba distritu Aileu hodi dala ida-tan hala’o dialogu ho komunidade iha Suku Lurai, hala’o sorumutu ho autoredades lokal, no vizita mos fatin Turístiku iha sub distritu Remexio.

 Hola parte iha delegasaun Xefe Estadu nian ne’e mak hanesan, Primeira Dama, Isabel Ferreira, Asesores Prezidente Repúblika nian balun, membrus governu, no korpus diplomatiku balun.

 Kontatu: Roberto de Sousa ( OIC) Palacio Presidenti, Aitarak laran Dili, Timor Leste Telemovel : +670779 444 22 E-mail : assessorict@presidencia.tl
.

Aderito Hugo: “Membru Governu Labele Ambisaun”

.

Jornal Timor Post - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Vice Prezidenti Parlamentu Nasional (PN), Aderito Hugo da Costa, husu ba membru governu hotu atu labele ambisaun demais projeitu orsamentu ho montante boot ikus mai linha kapasidade implementasaun. 

Hugo hateten, realidade hatudu tiha ona iha governu anterior wainhira diskusaun ba orsamentu atinji bilaun ida resin, maibe to’o oras ne’e Hugo dehan, nein ministeriu id abele ejekuta to’o miloens atus rua. 

 “Ida ne’e failansu no inkapasidade, tan ne’e, husu Ministeriu Financas favor ida atu haree kestaun ne’e, se laiha, ita gasta tempu naruk ba diskusaun, maibe ikus mosu nafatin failansu,” afirma Hugo ba Jornalista sira, Kinta (27/9), iha Uma Fukun PN. Husu dehan tan, ho failansu hanesan ne’e, agora dadaun parte academia sira halao diskusaun maka’as ba asuntu ida ne’e. 

 “Antes ne’e, ita boot sira projeta orsamentu ho montante boot, maibe realidade ikus iha justifikasaun la atinji saida maka antes ne’e ita boot sira husu,” lamenta Hugo. 

 “Ba oin labele akontese tan, ida ne’e mos iha failansu husi Ministeriu Financas, tanba antes ne’e laiha investigasaun didiak ba planu Ministeriu ne’ebe aprejenta husi Ministru sira, ikus mai mosu erru boot,” hateten Hugo. 
.

Orsamentu Tama Iha PN: “Membru Governu Proibidu Viazen Ba Liur”

.

Jornal Timor Post - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Reprezetante povu iha uma fukun Parlamentu Nasional (PN), husi bancada Opozisaun (FRETILIN) kestiaona ho membru governu balun ne’ebe la marka presensa wainhira nia Ministeriu halo relatoriu financial iha uma fukun, tuir deputadu sira, ida ne’e kontra rejimentu iha Parlamentu nianian.

 “Avizu ba ita nia membru do governu sira katak, wainhira orsamentu kuandu tama ona iha uma fukun, membru do governu sira labele halo viazen ba rai liur, ida ne’e sira tenki toma kordenasaun, responsablidade atu mai hataan iha ne’e,” dehan deputadu Joaquim dos Santos. 

 Preokupasaun ne’e hato’o husi deputadu sira, relasiona ho ajensia membru do governu ho direito balun, wainhira hato’o relatoriu ezekusaun orsamentu iha uma fukun, Parlamentu Nasional, Kinta-feira (27/9). 

Iha fatin hanesan, preokupasaun ne’e hatutan husi deputadu Inacio Moreira katak, ema hotu tenki kumpri lei, liliu servidor estadu sira, kuandu orsamentu tama ona iha PN tenki mai para debate, la’os halo fali viazen ba rai liur. 

 “Hau hakarak hatutan tan hau nia kolega Juaquim nian katak, wainhira orsamentu tama iha Parlamentu ne’e, laiha membru do Governu ida, diretur ida, ne’ebe maka toma responsablidade direta halo viazen,” Inacio sekunda.
.

“Familia Conis Hasoru Lideres FRETILIN”

.

Jornal Timor Post - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Familia Nino Conis Santana informa rejultadu consensus familia husi Mertutu no Tutuala kona ba haloot ruin Saudozu ba lideres Partidu Frente Revolusionariu Timor Leste Independente (FRETILIN), kinta, (27/9) iha Cede Comite Central FRETILIN, Komoro, Dili. 

 “Saudozo hanesan lideres Partidu FRETILIN, tanba ne’e fo konesementu ba partidu Istoriku FRETILIN kona-ba consensus familia sira nian,” Julio Correia hanesan Porta Voz familia ba Timor Post, kinta (27/9) iha Mandarin, Dili. Sorumutu ne’ebe hala’o iha CCF, Julio Correia dehan, hasoru malu ne’e, Prezidenti Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lu-Olo propoin ba familia Nino Konis Santana atu oinsa Partidu FRETILIN bele involve prosesu kee ruin Saudozo to’o haloot iha semiteriu Heroi Metinaro-Dili. Porta Voz ne’e dehan, FRETILIN mos propoin atu halo serimonia ida espesial ho razaun haree ba figura Saudozo hanesan simbolu Unidade Nasional. Julio Koreiu haktuir tan katak, proposta ne’e, oinsa bele sai hanesan responsablidade partidu nian, tanba Saudozo hanesan Prezidenti ikus Partidu FRETILIN momentu iha ai-laran. 

“Proposta ne’e, lideres Partidu FRETILIN hato’o atu oinsa bele aprejenta iha inkontru jeral ne’ebe kompostu husi governu, Sosiedade sivil, relijiosu sira, estudante, lideres reijaun IV nomos familia, ideas sira ne’e hanesan proposta atu bele deskute klean bainhira hala’o inkontru jeral,” haktuir nia. 

Julio mos haktuir tan katak, iha tempu oin mai sei hasoru malu ho Lere Anan Timor nuudar kompania da luta Saudozo nian, atu halibur prosesu ne’e para halibur opiniaun ne’e ba oin. Aliende ne’e, familia mos sei hasoru malu ho lideres reijaun autonomo, SEkretariu Estadu asuntu veteranus Meta Malik, Vice Primeiru Ministru Fernando Lasama de Araujo. Dadaun ne’e, familia tenta atu hasoru malu ho eis Prezidenti da Republika Jose Ramos Horta hanesan lideransa husi Frente diplomatiku, antes hala’o reuniaun jeral hodi forma komisaun organizadora. 

Conis Santana ho naran sarani mak Antoninho Santana husi aman Joao Santana (matebian) ho inan Fatima Santana.

 Saudozo kumpleta estuda kuarta classe no kontinua estuda iha eskola particular ne’ebe harii husi eis Prezidenti da Republika bad ala uluk, Francisco Xavier do Amaral (matebian), iha Dili. Tinan 1974-1975 Conis Santana kompleta kurso professor ba tinan dahuluk nian iha eskola Canto Resende. Tinan 1975, deriji UNETIM (Uniao Nacional dos Estudantes de Timor-Leste), no mos sai hanesan membru OPJT (Organizasaun Popular da Juventude Timorense). 

 Marcu 1993 Militar Indonesia buka saudozo hanesan lider rezistensia iha subar fatin Mertutu atu kaer maibe la konsege. Loron 11 fulan Marcu 1998 Conis Santana hakoru iis iha nia subar fatin, iha Distritu Ermera, Suku Mertutu ho tinan 41 (1957-1998).
.

“FM Husu Investiga Mal Administrasaun Iha PNTL”

.

Jornal Independente - Sesta-feira, 28 Setembru 2012

Sekretariu Estadu Seguransa rekonese katak, oras ne’e dadaun mosu hela pratika mal administrasaun iha instituisaun Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) nia laran, tanba, uitiliza sala orsamentu ne’ebe mak aloka ba instituisaun ne’e.

Divida ne’ebe mak PNTL halo hamutuk tokon U$4,9 Dividas ba Kompania Amerika hamutuk tokon U$2, Divida ba konstrusaun fiziku hamutuk tokon U$1,3, divida ba manutensaun kareta no Timor Telekom hamutuk tokon U$ 1,6.

 Sekretariu Estadu Seguransa, Francisco Guterres konsidera pratika jestaun ne’ebe mak PNTL implementa nuudar mal-administrasaun, tanba divida sira ne’e halo la bazeia ba orsamentu ne’ebe mak parlamentu aprova.
.

“Ema Deskonesidu Tenta Tama Area Embaixada EUA”

.

Jornal Independente - Sesta-feira, 28 Setembru 2012 

Ema estranjeiru nain ha’at ho kareta ida tenta tama ba area embaixada Estadus Unidus Amerika iha Sesta (21/9) hafoin filme ‘Inocent of Muslim’ sai iha internet ne’ebe halo ema muslimanu iha nasaun barak halo demostrasaun kontra EUA foin dadauk ne’e. 

Sasin ida ne’ebe servisu iha embaixada EUA no lakohi atu publika nia naran hatete ba Jornal Independente katak, iha sesta meudia mane nain ha’at ho kareta ida tenta tama ba area embaixada laran maibe la konsege tanba membru seguransa sira konsege tanba membru seguransa sira konsege taka portaun lalais. 

 Fonte ne’e dehan ema nain ha’at ne’e ho kareta halai tuir deputy embaixador nia kareta husi dirasaun estrada portu Dili to’o iha Emabixada oin, membru seguransa ida loke odamatan portaun ba deputy ne’e hodi tama ba laran. 

 Maibe, derepente kareta prado ida halai tuir nia ba portaun oin ho intensaun atu tuir kareta deputy embaixador maibe membru seguransa taka kedan odamatan portaun ba kareta ne’ebe tula ema deskoinesidu sira ne’e. 

Tanba odamatan portaun taka ona, mane nain ida sai husi kareta laran hodi hakilar no tuku no tebe simbolu Estadu Unidos Amerika ne’ebe monta iha Emabixada oin. Hafoin ida ne’e, nia tama ba kareta laran no sira husik fatin akontesementu. 

“Sorte kolega seguransa sira katak odamatan portaun lalais, se lae, ita lahatene saida mak akontese kuandu tama duni ba iha area Emabixada laran, hafirma fontes ne’e. ba kestaun ne’e, Jornal Independente konfirma parte embaixada Amerika, liu husi nia relasaun publiku konaba kazu ne’e maibe la fo resposta. 
.

Na’ok-ten Tama Rezidensia Motael: “Amo Parokia Liman Kanek”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012 

Rezidensia Parokia Motael naukten tama hodi naok sasan elektronika no mos hakanek amu Bigariu Parko Motael nia liman. 

Akontesementu ne’e porvolta 2 oras madoraga, nauk-ten tama iha rezidensia parokeia Motael hodi naok televizaun, resifer, parabola, no sasan nesesidades baziku iha rejidensia laran. 

Amo Geovania hafodak wainhira, ema deskoinesidu tama iha uma laran, amu konsege hakilar no hala’o reasaun hasoru maibe tamba hetan sona iha liman maka la konsege kaptura naok ten hirak ne’e, no akontesementu ne’e dala barak ona. 

“Sira tama kuaze 2 oras ba leten, sira foti sasan no halai hau duni nia depois nia dudu kadeira no hau monu mak botir kua hau nia liman,” dehan Amu Parokia. Xefi Suku Motael dehan, nia triste ho akontesementu ne’e, nia husu ba joven sira iha suku laran atu neon metin hodi nune’e ema deskoinesidu labele tama iha bairo laran ho fasil.
.

Profesiona Saude Ameasa Halo Greve: “Liborio Pereira: Maske Loron Matan Sa’e Fali Iha Bobonaro Mos Sei La Akontese Selu Agora, Mambae Dehan, Ne’e Mustahil”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012 

Prezidenti Komisaun Funsaun Publiku, Ministeriu Saude no Prezidenti Komisaun F Parlamentu Nasional halao inkontru orjenti ho Profesionais saude hodi koalia kona ba implementasaun rezimi kareira. Governu promete iha fulan Otubru nia laran, professional saude sira sei simu sira nia direitu bazeia ba rezimi kareira. 

Antes atu hala’o dialogu entre profesionais saude, Ministeriu da Saude, Parlamentu Nasional no Prezidenti Funsaun Publika, liu husi dezentendementu husi professional saude sira tamba governu la kumpri promesa ba implementasaun rezime kareira. 

Tuir propfesionais saude sira katak, sei kontinua fo ultimatu ba governu atu alais prosesu rezimi kareira ne’ebe publika ona iha jornal da Republika. 

Hatan ba ezizensia profesionais saude nian, Prezidenti Funsaun Publika husu ba profesionais saude sira atu pasensia nafatin, tamba iha fulan outubru nia laran sira sei simu dereitu ba rezimi de kareira. 

“Hau dehan ba sira, ohin iha 27, mambae dehan ‘mustahil’ sei la akontese (selu Funsionariu professional saude), maske loron matan sa’e fali iha Bobonaro ne’eba, ne’e sei la akontese, tamba komisaun sei esforsu nia laran selu iha Outubru nia laran,” dehan Liborio Pereira. 

 Iha opotunidade ne’e, deputadu husi komisaun F Parlamentu Nasional kontinua ezizi ba governu atu aselera prosesu implementasaun rezimi kareira ba profesionais saude sira atu bele hala’o knaar ho diak hodi atende pasiente sira. 
.

Governu La Realiza Priomesas; “Familia Pasiente Husu Atu Labele Halimar Ho Ema Nia Vida”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012 

Relasiona ho profesionais saude ne’ebe ameasa atu halo greve iha segunda feira ne’e, pasiente sira ne’ebe halo tratamentu iha Hospital Nasional husu ba governu atu prosesa lalais rezime kareira ba profesionais saude hodi labele fo impkatu ba atendementu publiku. 

 Preokupasaun ne’e hato’o husi familia pasiente no pasiente ne’ebe hala’o tratamentu iha Hospital Nasional Guido Valadares, Dili, relasiona ho ameasa husi preofesionais saude atu ahala’o greve total, wainhira governu implementa rezimi kareira ba profesionais saude sira. 

 Tuir pasiente sira katak, Hospital hanesan fatin ba sira atu kura sira nia moras, ne’e duni, wainhira la hetan atendementu diak husi profesionais saude, oinsa bele rekopera lalais sira nia saude, ho ida ne’e sira husu ba governu atu prosesa lalais rezime kareira ba sira. 

“Ita bele halimar buat seluk, maibe labele halimar ho povu nia vida, ne’e ami triste tebe-tebes, governu tenki tau konsiderasaun iha tempu badak,” dehan Familia Pasiente. 

Tuir observasaun TVTL iha Hospital Nasional, maske iha profesionais saude sira kontinua ezizi sira nia diretu ba rezime kareira maibe sira kontinua hala’o responsablidade moral nuudar profesionais saude hodi atende pasiente sira ne’ebe ba hala’o tratamentu iha Hospital Nasional. 
,

“Ema Deskoinesidu Sona Estudante Sa’o Miguel Rofinu Iha Lafatik Komoro”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012 

Rofimu Lilu ho idade tinan 20 hetan sona husi ema deskoinesidu iha Rotunda Comoro, familia vitima husu ba PNTL atu buka tuir autor husi kazu ne’e hodi prosesa tuir lei ne’ebe maka iha.

 Rofinu lilu idade 20 hanesan estudante eskola Sekundaria Sao Miguel, Komoro, iha kinta-feira ne’e, oras tuku 9 dadersan hetan sona husi ema deskoinesidu. 

 Oras ne’e dadaun, Rofinu tenki halo tratamentu iha sala aisiu Hospital Nasional guido Valadares (HNGV), tamba hetan sona iha parte kabun hodi halo nia kia kondisaun grave. 

Familia vitima husu ba PNTL atu kaptira autor ne’ebe sona hodi prosesa tuir lei ne’ebe vigora iha Timor Leste. “Ema ho motor sona tiha halai liu, ami husu ba PNTL atu kaptura autor ne’e no tenki prosesa tuir lei,” dehan familia Rofino. 

 Oras ne’e dadaun kazu ne’e submete ona ba iha Polisia Nasional Timor Leste hodi buka tuir autor. 
.

Kompania PD Tool Hasai Trabalador Nain 4: “Estudante no Solidaridade Hala’o Asaun Taka Ibun Ho Isolasi”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012 

Kompania PD Tool hasai trabailador Timor oan nain 4 tamba deskonfia naok, entertantu trabalador sira hateten, informasaun ne’e falsu tamba laiha evidensia. 

Problema ida ne’e, liu ona fulan 6 hala’o prosesu mediasaun liu husi SEFOPE ba trabailadores Timor oan nain 4 ho kompania PD Tool maibe laiha solusaun. Kompania hasai sira nain 4 ne’e husi servisu fatin tanba deskonfia naok sasan iha servisu fatin. 

 Tamba laiha solusaun ba problema ne’e maka trabailador sira hamutuk ho estudante universidade no mos solidaridade sira seluk hala’o greve iha edifisu PD Tool nia oin. 

Observasaun TVTL hatudu katak, sira ne’ebe hala’o greve, taka ibun ho isolasi hanesan simblu ida atu labele koalia no labele han. 

 Ema hirak ne’e tu no toba iha odamatan oin super merkado Lank Mark no edifisu Kompania PD Tool nia oin. Relasiona ba kestaun ne’e, TVTL tenta atu halo konfirmasaun ba diretur kompania nian PD Tool maibe sira lakohi odamatan ba jornalista sira.
.

“PR Taur Matan Ruak Simu Karta Kredensial Husi Nasaun Koperante Hodi Hametin Relasaun Diak”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 27 Setembru 2012

Prezidenti da Republika Taur Matan Ruak simu karta kredensial husi Uniaun Europeia Bina Marga no Republika Korea do Soul atu hametin lasu amijadi entre nasaun iha mundu. 

Prezidenti da Republika Taur Matan Ruak kinta-feira (27/9), iha Palasiu Prezidenti Aitarak-Laran, Dili simu karta kredensial husi embaixador Uniaun Europeia Bina Marka no Republika Korea do Soul hodi troka embaixador tuan ne’ebe remata ona sira nia misaun iha fulan hirak liu ba.

Prezidenti Republika Taur Matan Ruak hasoin simu karta kredensial hateten, Timor Leste sei mantein nafatin relasaun bilateral ho Uniaun Europeia, relasiona ho vizita Prezidenti Komisaun Uniaun Europeia Jose Manuel Doraun Barozo iha tinan hirak liu ba, tamba perioridade ba Timor Leste hafoin tinan 10 ukun an.

 Hafoin simu karta kredensial husi Uniaun europeia, prezidenti kontinua simu karta kredensial husi nasaun Bina Mark liu husi embaixador extra ordinariu ne’ebe iha komitmentu boot hakarak halo mos relasaun bilateral ho Timor Leste, maske agora dadaun embaixador Bina Mark sei iha Jakarta, maibe toma konta mos ho Timor Leste. Iha okajiaun ne’e, Prezidenti da Republika mos kontinua simu karta kredensial husi Republika Korea do Soul, embaixador estraordinario husi korea do soul ne’e hateten, Kora do Soul kontinua iha komitmentu atu apoiu Timor Leste iha prosesu dezenvolvimentu hanesan presiza trabaladores Timor oan. Prezidenti da Republika agradese ba Korea do soul ne’ebe liu husi KOIKA konsege fornese ona bee moos ba komunidade iha Sub Distritu Metinaro, tamba komitmentu Estadu no governu Timor Leste maka hakarak halais dezenvolvimentu atu liberta povu husi kiak no mukit.

Nota: " Roubamos" a foto em cima na página do Facebook da Presidência da República de Timor Leste.

TL fails to achieve MDG’s goals

.

Timor Post, September 27, 2012 Language source: Tetun 

Prime Minister, Xanana Gusmao recognized that Timor-Leste was failed to achieve Millennium Development Goals’ objectives because of the poverty level in the country. 

 Mr. Gusmao talked about the issue in the opening of the New Deal Conference which was held in New York accompanied by Minister for Foreign Affairs and Minister for Finance. 

 According to Lusa agency, Mr. Xanana said it was a big challenge for Timor-Leste, but the country would continue to fight against poverty, he was optimistic that the country would achieve the objectives in 2030.
.

Lei ne'e ninia implementasaun ba ema hotu hanesan ka tuir Klase?

.


Tribunal Distritu Dili ninia desizaun seidauk vale ba eis Ukun Nain sira maibe Lei ne'e haka'as liu maka populasaun sira.

Izemplu konkreta ida maka eis Ministra Justica ninia kazu biar Tribunal primeira instancia deside ona maibe Tribunal Rekursu sei luut hela prosesu refere no Eis Ministra Justica sei pasiar hela tan ba Tribunal primeira instancia ninia desizaun seidauk definitivu.

Nune'e duni oh in (27/09/2012) eis Ministra sei sa'e merpati no tuur iha klase Bisnis ba Bali maibe populasaun iha Kampung Alor Dili justica ninia implementasaun oin seluk fali.

Desizaun husi Primeiru instancia tun la foo tempu atu populasaun halo rekursu no Governu liu husi parte seguranca Civil ho Panitera halo ona eviksaun obrigatoria ba populasaun sira. Ironia liu tan ema ne'ebe faan rai iha RDTL ne'e cidadaun estranjeira ida.

Ohin (27/09) lokraik Seguranca Civil akompania husi grupu ema civil balun tahu hena Kinur akompania panitera ba halo eviksaun ba uma ne'ebe estadu maka foo aluga ba populasaun sira iha Kampung Alor. Lei ne'e ninia implementasaun ba ema hotu hanesan ka tuir Klase?
.

quinta-feira, 27 de setembro de 2012

Komunidade Selu Arendamentu, Governu Hasai obrigatoriu

.

SUARA TIMOR LOROSAE - Kinta, 27 Setembru 2012 - Josefa Parada

DILI-Governu liu husi Ministeriu Justisa hasai obrigratoriu Komunidade Kuaze uma kain hitu iha aldiea Hamahon 02, suku Kampung Alor, maske komunidade hirak ne’e kada fulan selu arendamentu ba estadu ho orsamentu kuaze 38 dolar Amerikanu, tamba rai nebe komunidade sira hela durante ne’e Abdula Aziz   nian.

Komunidade sira senti trista tebes hare hahalok governu Timor Leste nian, tamba fo liu importansia ba Timor oan nebe uluk halai ba iha estranjeiru iha tempu funu kompara ho timor oan nebe hela iha rai laran.

Tuir vitima Bernabas da Crus Abi katak, hanesan sidadaun senti laran triste tamba tempu funu hotu-hotu fo kontribuisaun no priense ukun aan ho justu no lolos, laos lori obrigatoriu hodi hasai povu kik husi nia hela fatin.

“ Hau senti triste tamba governu hasai ami ho obrigatoriu maske kada fulan ami reli arenda mentu ba estadu kada fulan 38 dolar, komesa husi tinan 2004 too ohin loron, maibe sira hasai ami seidauk haruka karta ida mai ami nebe mak hela iha fatin nee’e,” dehan Vernabas ba STL Kinta (27/9) iha Kampung Alor.

Timotio Gusmão/ Orlando Pereira
.

VICE DA JUSTIÇA GOSTA DE " BRINCAR" COM ARMAS?

.
Vice-ministro da Justiça, cowboy Ivo Jorge Valente
Lisa Fernandes

A foto em cima ilustra o vice-ministro da Justiça, Ivo Jorge Valente, todo sorridente e a " brincar" com uma arma potente. Mas que raio de brincadeira é esta, o homem está DOIDO? Se calhar até está!

Num momento em que andam perdidas armas em Timor-Leste, fica mal ao Sr. vice-ministro estar a  brincar com armas todo sorridente, bem, na minha opinião, ele está com uma carinha de ESTÚPIDO E DE METE NOJO! 

 Sr. vice-ministro, por favor aceite um conselho amigo, vá-se tratar e tenha vergonha no focinho, honre o cargo que ocupa, o senhor é pago e bem, com o dinheiro deste povo, que já está mais do que farto de ser vítima da violência! 

Mas que belo exemplo que o senhor está a dar à população, Sua Excelência esqueceu-se de que é vice-ministro da Justiça, que Timor-Leste é um país pós-conflito e que comportamentos como este são desnecessários e aberrantes?

 O povo timorense não precisa de mais " cowboys", na nossa história já tivemos mais do que muitos! Chega!!! 

 POUCA-VERGONHA, IVO JORGE VALENTE, POUCA-VERGONHA! 
.

Diretur JSMP: “Tribunal Iha Kompetensia Suspende Kargu DJ GPM”

.

Jornal Timor Post - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Tribunal Distrital Dili iha poder atu halo suspensaun ba kargu Diretora Jeral Gabinete Primeiru Ministru (DJGPM) ne’ebe komete iha aktu korupsaun. 

Tanba funsaun diretor jeral ne’ebe tama iha aktu korupsaun laiha influensia ba sira nia kargu atu halo suspensaun. Diretur JSMP Luis Oliveira Sampaio dehan diretur jeral iha kapasidade ba ida ne’e ka la’e, selae Tribunal bele halo pedidu ba Parlamentu Nasional atu suspende nia funsaun hanesan diretora jeral. 

 “Hau hanoin, nia funsaun hanesan Diretur Jeral deit mak komete iha aktu korupsaun, laiha influensia ba suspensaun,” dehan nia ba Jornalista Tersa foin lalais iha Parlamentu Nasional. 

Entertantu, kona ba kazu hirak ne’ebe submete ba tribunal rekrusu, tuir natureza kazu ida-idak nian, tanba ne’e, desizaun atu desidi kazu hirak ne’e mai husi kompetensia Tribunal nian. 
.

Komponente Naval Hera Ameasadu: “SED Aloka Osan Millaun U$4 Salva Portu Hera”

.

Jornal Independente - Kinta-feira, 27 Setembru 2012

Sekretariu Estadu Defesa (SED) sei aloka tan osan milaun haat (U$4) resin hodi salva Portu Hera husi mota ne’ebe lori rai-henek tama to’o area Portu naval. 

“Hau seidauk lee kontratu ne’e mais, tuir informasaun kuatru milloens ital (dollar Amerikanu),” dehan SED Julio Thomas Pinto, Kuarta-feira (26/9, iha Parlamentu Nasional. Governu halo ona kontratu ho kompania Bakti Timor Karya (BTK) hodi kaer obra hanesan, supa sai rai-henek no halo barazen hodi tahan mota ne’ebe maka tama to’o iha area portu military nian.

 “Supa rai-henek ne’e karun duni, I laos supa rai-henek para halo fali penahan ida ba mota ne’ebe tun bele lori fali rai-henek ba tasi laran,” dehan Julio. Kona ba Ponte ne’ebe Tohar, Julio dehan, Azensia Dezenvolvimentu nasional sei halo Negosiasaun ho kompania Lifese Ingeneering Ltd seidauk uja. “Se hadia ita bele selu, se la hadia tuir hau nia opiniaun ita la selu maske ita tenki haree fali kontratu ne’ebe mak ita asina ona ho kompania,” dehan Julio.

 Konstrusaun ba Portu naval Hera Governu halo kontratu iha tinan 2009 ho kompania Lifese Ingeneering ho osan millaun US$8.9. Entertantu Governu halo ona pagamentu ba kompania Lifese millaun U$7 ital, hela millaun U$1.1 tanba ne’e iha orsamentu retifikativu governu husu atu selu kompania refer .
.

Deputadu CNRT Iha PN Rekoinese: “Projetu Emerjensia Kria Tusan Ba Governu”

.

Jornal Independente - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

 Projetu Emerjensia barak ne’ebe durante ne’e akontese laos fo bantazen atu aselera dezenvolvimentu, maibe fo tusan ba governu ne’ebe maioria to’o ohin loron seidauk halo pagamentu. 

Prezidenti Komisaun D Parlamentu Nasional, Asuntu infraestrutura, Deputadu Pedro da Costa Martires hateten, emprezariu barak ezizi, tanba governu seidauk selu sira nia osan, hanesan projetu emerejensia, inklui PDD I no PDD II balun, maibe governu sei buka dalan hodi rejolve. 

 “Hau senti Governu sei buka dalan atu seluk kestaun (Tusan) sira ne’e,” dehan Pedro iha uma fukun PN (26/9). 

 Nia mos la menta katak, Projetu emerjensia sira ne’e dala barak fob a emprejariu sira kaer, maibe sira fo fali mai governu ho presu oin seluk, ne’e duni, presiza hatuun tekniku sira hodi halo avaliasaun no identifika emprezariu sira halo ho kualidade ka lae. 

Tanba, tuir nia, projeitu emerjensia ne’ebe halo la bazeia ba dezenu no governu konfia ba emprejariu sira halo, maibe, realidade projeitu sira ne’e la kondis ho osan ne’ebe sira husu ba governu. Nuudar fiskalizador, Pedro ezizi ba governu atu iha futuru tenki kria sistema ne’ebe diak hodi orienta tekniku sira iha terenu atu halo akompaniamentu ba projeitu estadu nian. 

 “Emprejariu sira halo konforme nia hakarak no hakarak lukru barak, maibe kualidade laiha,” tenik nia. 

 Entertantu, antes ne’e mos, Sekretariu Estadu Obras Publiku (SEOP), Luis Rodrigues hateten, sira nia parte sei halo inspensaun ba projeitu emerjensia hodi identifika nia kualidade molok halo pagamentu.

 “Ami mos hatene, barak mak laiha kualidade, ne’ebe, ba oin ita haree iha 2013, ita hare prakualifikasaun la minimiza emprezariu kiik ka bot, maibe tenki tuir padraun ne’ebe mak iha,” dehan Luis. 
.

“PJR Ana Pessoa Servisu Diak”

.

Jornal Nacional Diario - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Tinan 2013 mai mandatu Prokurador Jeral Republika (PJR), Ana Pessoa Pinto remata ona, maibe sosiedade sivil gava servisu Ana Pessoa Tamba kazu pendente komesa reduz ona. 

Diretor ezekutivu fundasaun HAK, Rogerio Viegas observa katak, Ministeriu Publiku (MP) durante mandatu Prokuradoria Jerald a Republika Ana Pessoa Pinto, iha mudansa barak, exemplu konkretu bele hamenus numeru kazu pendente, se bainhira kompara ho PJR Longuinhos Moteniro nia tempu. 

“Maske oras ne’e dadaun kazu pendenti sei as maibe entermus de mekanismu interna ita haree katak, iha mudansa ba redusaun numeru kazu pendenti iha Ministeriu Publiku,” Rogerio Vicente informa asuntu ne’e ba JNDiario iha nia kna’ar fatin, palapasu, kuarta (26/9). 

Tuir yayasan HAK nia hatene katak, durante PJR obriga prokurador ida-idak atu bele garante kona ba prosesu amandamentu kazu kada fulan-fulan atu nune’e bele reduz kazu ne’ebe durante ne’e pendenti.

 Rogerio Viegas gava mos katak, maske PJR Ana Pessoa Pinto, ema Politiku ativu iha Comite Central FRETILIN (CCF), maibe durante simu todan nudar PJR, la iha evidensia ruma mak ahtudu katak, iha implementasaun servisu, nia kahor ho asunto partidaria nian, realidade ne’ebe mak iha PJR sempre serviso ho professional. 

 Nia hatutan, kompetensia atu halo avaliasaun ba sevisu PJR, kabe ba kompetensia konsellu superior ministru Publiku, maibe kona ba nomeasaun kompetensia timak iha Prezidenti da Republika nia liman, ne’e konsagra iha konstituisaun da Republika artigo 33 no. 3.
.

“TT Lakon Kontrolu Kliente Na’ok Lina Internet”

.

Jornal Independente - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Kompania Timor Telekom (TT) lakon kontrolu durante fulan hirak nia laran, kliente na’ok lina internet gratuitu tuir sira nia hakarak. 

Tuir Observasaun Diario ne’e, kliente barak mak agora dadaun halo koneksaun internet illegal liu husi uja modem ne’ebe la uza pulsa. 

 Hanesan kliente balun rekonese katak, sira konesaun illegal ba lina internet gratuita liu husi modem durante 24 oras nia laran. Ruben hatene uza internet TT gratuitu husi nia kolega oinsa atu asesu ho dalan illegal ne’e. 

 Ruben rekoinese fulan rua resin ona nia uza internet gratuitu ho dalan illegal no dalan balun nia kolega nain at ou lima, ida-idak lori Laptop hodi uja hamutuk modem ida. “Modem ida de’it ita nain hat ka lima bele uza hamutuk, tanba bele fahe ‘jarungan’ ba malu,” dehan Ruben ba Independente, Kuarta (26/9).

 Ba kestaun ne’e, Porta Voz Timor Telecom Manuel Carseres la kohi fo komentariu kona ba asuntu ne’e tamba laiha tempu, wainhira Diario ne’e koko konfirmasaun kona ba koneksaun illegal ne’e. TT nuudar operador Telekomunikasaun iha TL ne’ebe investe husi Portugal Telecom, inklui estadu Timor Leste no emprezariu Nasional nain rua hanesan, Oscar Lima no Julio Alvaro, no parte igreza Katolika Diocese Baucau. 
.

“PN Ameasa La Aprova Orsamentu Ba SED”

.

Jornal Timor Post - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Parlamentu Nasional (PN) ameasa sei la aprova tan orsamentu iha orsamentu retifikativu ba Sekretariu Estadu Defeza (SED) hodi selu kompania Laifes, tanba kompania ne’e failla ona halao konstrusaun ba Portu Naval Hera. 

Prezidenti Komisaun B ne’ebe trata ba asuntu Defesa no Seguransa iha PN, Maria Lurdes Martins afirma kestaun ne’e, relasiona ho SED rasik ne’ebe propoin tan orsamentu hamutuk Milaun U$1.1 iha orsamentu retifikativu atu selu kompania Lifes. Kuarta-feira (26/9), hafoin audensia ho Sekretariu Estadu Defesa, Julio Tomas Pinto, iha salaun Komisaun B, Maria afirma, nia parte presiza hetan esplikasaun diak liu tan husi SED rasik no Ajensia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) kona ba kestaun ne’e. 

 “Ami sei bolu ADN mai iha ne’e (Komisaun B PN) atu halo justifikasaun klean liu tan, karik la iha klarifikasaun, komisaun B propoin para labele aprova, tanba osan ne’e ita nian hotu,” hateten Maria. 

Nia haktuir, konstrusaun ba Portu Naval Hera, Governu selu tiha ona Miloens U$7 resin ba kompania Laifes husi Australia ne’e no tuir kontratu ho Governu sei hela duni osan restu hodi kompleta miloens U$8.9 maibe tamba Porto ne’e to’o agora seidauk uza no tohar tiha ona, tanba ne’e, nia parte preokupa tebes ho orsamentu ne’ebe SED propoin tan iha orsamentu retifikativu. 

Entertantu, iha fatin hanesan, SED Julio Tomas Pinto, esplika, total orsamentu ne’ebe nia parte propoin atu selu duni kompania Laifes hodi kompleta osan restu ne’ebe sei iha governu tuir kontratu, maibe nia dehan, mekanismu selu ne’e konforme rejultadu pozitivu husi kontinuasaun konstrusaun ne’ebe kompania ne’e sei halao. 
.

Simu Kareta Prado: “ONG Konsidera FRETILIN La Konsisten”

.

Jornal Nacional Diario - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Organizasaun Naun Govermental (ONG) Fundasaun HAK no Luta Hamutuk Konsidera Partidu opozisaun FRETILIN la konsisten, bainhira aseita simu kareta prado ne’ebe mak iha tempo besik, Parlamentu Nasional (PN) fahe ba sira.

 “Ami haree hanesan Partidu FRETILIN la hatudu sira nia konsistensia atu defende pinsipiu politika, iha governu anterior (AMP) ne’ebe FRETILIN lakonkorda simu kareta pazero PN nian, agora sira simu fali, oinsa ita koalia kona ba presaun partidu ne’ebe mak ka’er ukun,” Direotr Ezekutivu Fundasaun HAK, Rogerio Viegas, kestiaona asuntu ne’e ba JNDiario, iha nia knaar fatin, Palapasu, kuarta (26/9). 

 Rogerio Viegas aumenta katak, iha Governu anterior (AMP) FRETILIN hatudu komitmentu hodi defende interese povu kiik nian, ho asaun lakohi simu kareta pazero husi PN, ho razaun kareta folin karun, maibe komitmentu la to’o rohan, tanba ba III legislatura FRETILIN hakarak ona simu kareta Prado ne’ebe folin karun, bainhira kompara ho Pazero. 

 Evita inkonsistensia, Rogerio sujere atu bancada FRETILIN mantein pozisaun ho la simu kareta pazero ba PN, tanba realidade iha Timor Leste, Povu maioria mak sei moris iha mukit no kiak nia laran. Impaktu bainhira FRETILIN simu kareta Luxu ne’e mos, sei fo konsekuensia maka’as ba gastu orsamentu Jeral Estadu nian kada tinan-tinan. 

 Nune’e mos, Helio Guemaraes, reprejetante ONG Luta Hamutuk (LH) reforsa katak, uluk kuandu FRETILIN la simu kareta, sosiedade sivil tomak tau simpatia ba FRETILIN, inklui akademiku tomak, ho hanoin ida katak, FRETILIN ajuda povu hodi hamenus gastus orsamentu estadu nian. Maibe, ba III legislatura, bainhira FRETILIN hakarak simu kareta, hatudu momos, FRETILIN la iha ona autoridade moral, Tuir Helio, klaru katak, PN tenki hetan fasilidade maibe fasilidade mos tenki bazeia ba rasio liga ba kondisaun povu nian agora. 

 “Uluk Pazero FRETILIN dehan karun demais, agora Prado sira simu fali, ne’e politika saida?, kuandu dehan defende povu kiak no ki’ik tenki defende duni ho realidade moris povu nian,” dehan Helio. 
.

“Timor Leste Sei Failla Iha MDG”

.

Jornal Timor Post - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

 Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmao Rekoinese, Timor Leste sei faille atu atinji objetivu Dezenvolvimentu Milenium (Millennium Development Goals/MDG, tanba numeru kiak iha rai laran sei iha. 

Kestaun ne’e Xanana koalia, Kuarta (26/9), iha abertura konferensia New Deal ne’ebe hala’o iha Nova Yorke, akompania husi Ministru Negosiu Estranjeiru no koperasaun, Jose Luis Guterres no Ministra Financas, Emilia Pires.

 Hanesan fo sai iha ajensia Lusa, xanana hateten, dezafiu boot ba Timor Leste ba oras ne’e mak sei kontinua kombate kiak, maibe nia optimista katak, Timor Leste sei atinji duni objetivu ne’e iha tinan 2030.

 “Ami partilla ho ema iha ita ninia laneta ne’e hamutuk milloens 1.000, to’o tinan 2015 tiha mos Timor Leste sei lakumpri objetivu husi dezenvolvimentu mileniu, maski nune’e iha ona vizaun, objetivu no planu ida atu transforma Timor Leste hanesan nasaun ida ne’ebe ho rendimentu mediu-elevadu to’o iha tinan 2030,” sublinha Xanana. 

Xanana dehan, atu atinji meta ne’e Timor Leste sei hala’o liu husi investimentu kapital social no umanu, meloramente kualidade no asesu ba saude, Edukasaun, Formasaun professional, Justisa no area balun seluk tan.

 “Ami hetan oportunidade istotika ida hodi tenta muda buat hotu, ami bele mos aprende lisaun husi dezenvolvimentu milenium hodi halo analiza ba saida mak funsiona no ida ne’ebe seidauk funsiona,” hateten Xanana. Entertantu, durante partisipasaun iha debate Asembleia Geral, Gusmao mos sei hala’o inkontru bilateral ho Prezidenti Liberia, Ellen Jhonson-Sirleaf no ho Sekretariu Jeral ONU, Ban Ki-Moon, ne’ebe mai vizita ona Timor Leste iha fulan Agusto Liu ba. 

Konferensia ho tema “The New Deal” ne’ebe organiza husi Prezidenti Republika Liberia, Her Ny Ellen Jhonson-Sirleaf ne’e atu bele hateten, esperensia membru Painel inklui Prezidenti Republika Indonesia, Susilo Bambang Yudhoyono, Primeiru Ministru Australia, Julia Gillard, Primeiru Ministru Haiti, Laurent Salvador Lamothe, Primeiru Ministru Ilha Salomon, Gordon Darcy Lilo, Ministru Negoriu Estrangeirus Afganistaun, Zalmai Rassoul, no Ministru Dezenvolvimentu no Kooperasaun Denmark, Christian Friis Bach. Ministru G7+ sira seluk ne’ebe partisipa iha serimonia ne’e iha mos oportunidade halo intevensaun, ho reprejentasaun superior iha serimonia ne’e hodi hamosu nivel lukru ne’ebe a’as iha Niva Yorke nuudar momentu importante atu hasa’e visibildade G7+ no New Deal. 
.

Servidor Estadu Abandona Servisu: “Funsionariu Publiku Ezizi Ministra Financas Hadia Pagamentu”

.

Notisia Husi TVTL - Kuarta-Kalan, 26 Setembru 2012

Funsionariu Publiku husu ba Ministeriu das Financas atu hadia sistema pagamentu ba funsionarius publiku atu nune’e labele afeta ba sira nia servisu nuudar servidor estadu, tamba sistema pagamentu ba salariu funsionariu publiku durante ne’e la’o la dun diak, halo funsionarius tenki forma iha loron manas. 

 Funsionarius publiku ne’ebe hanesan servidor estadu durante tinan barak sai hanesan liman ain ba estadu hodi servi povu no nasaun iha rai doben Timor Leste. 

Tamba tuir sira katak, wainhira fim mezes atu simu sira nia direitu ba salariu tenki hamrik no forma iha loron manas, sa tan salariu neebe sira simu minimu liu hodi sustenta sira nia moris loro-loron. 

Sistema hanesan ne’e, tuir sira la valoriza dignidade funsionariu sira hanesan servido do estadu. “Ba hau la konkorda ida, hau hakarak estadu hadia sistema ne’e, tamba nia impaktu maka abandona serviso,” dehan funsionariu. 

 Aliende ne’e, dala ruma funsionariu ne’ebe hakarak simu sira nia salariu tenki abandona servisu, sa tan wainhira ba forma iha Banku nia oin dala ruma balun la dun displina I bele hamosu dezentendimentu entre funsionariu no seguransa . 
.

“Estudante Medisina Wekusse Fulan 9 La Simu Salariu”

.

Notisia Husi TVTL - Kuarta-Kalan, 26 Setembru 2012 

Estudante medisina Timor oan 45 iha Hospital Referal Enklave Wekusse fulan 9 ona sira la hetan salariu. Programa governu hodi fo oportunidade ba medisina Timor oan sira hodi ba hala’o estajiu iha Distritus hasoru difikuldades barak. 

Iha enclave Wekusse, estudante medisina Timor oan 45 durante fulan 9 ona sira la simu sira nia salariu. 

 “Ami estudante medisina iha ne’e (Wekusse) kuaze fulan 9 ami la simu, ami husu governu atu aselera pagamentu,” dehan Estudante ho tristeza. 

 Ba kestaun ne’e, sira husu ba Ministeriu ne’ebe kompotente tenki hala’o prosesa sira nia osamentu, tamba se la’e fo impkatu ba sira nia servisu loro-loron.
.

Governu La Kumpri Promesas: “Profesionais Saude Sei Hala’o Greve Iha Segunda Feira”

.
Notisia Husi TVTL - Kuarta-Kalan, 26 Setembru 2012 

Profesionais da saude prepara ona karta ba Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) atu halo greve total iha segunda-feira semana oin. 

 Asuntu ne’e foti tamba, governu la kumpri promesas atu implementa rezime de kareira ba funsionariu da saude. 

 Deklarasaun ne’e, hato’o husi profesionais da saude, liu husi inkontru hamutuk hodi desidi, hahu iha segunda feira semana oin sei hala’o greve total, tamba governu liu husi Ministeriu da Saude laiha Voa bontade atu implementa rezime kareira ba profesionais da saude.

 “Kuandu laiha rejultadu ami sei hala’o asaun greve total, tamba Governu la kumpri sira nia promesas,” dehan Profesionais saude ne’ebe hala’o greve. Profesionais saude mos konsidera, governu viola sira nia direitu hodi la implementa rezime kareira tamba Ministeriu da saude laiha voa bontade atu halais prosesu administrasaun. 

 Aliende ne’e, profesionais da saude sira mos lamenta, tamba durante ne’e hala’o atendimentu ba pasiente sira iha oras 24 nia laran, maibe la simu osan extra Time. 

Hafoin hato’o tiha sira nia deklarasaun ba publiku, profesionais da saude sira nia reprejetante ofisialmente ba hato’o sira nia ezizensia ba iha Ministeriu da saude no mos hato’o karta ba PNTL, kona ba greve total, hahu iha segunda-feira ne’e, ne’ebe sei hala’o husi profesinais saude tomak ne’ebe hala’o knar iha Hopital Nasional no mos iha distritus. 
.

“Lere Ho Lian Nasionalizmu, Parte F-FDTL Lakohi Kondisaun Diak Liu Instituisaun Seluk”

.

Notisia Husi TVTL - Kuarta-Kalan, 26 Setembru 2012 

 Maijor Jeneral Falintil-Forsa Defesa Timor Leste (F-FDTL) Lere Anan Timor informa situasaun forsa defesa ba Prezidenti da Republika Taur Matan Ruak. 

 Lere Anan Timor mos informa uma ne’ebe Governu Chineza entrega ba F-FDTL fulan hirak liu ba, sei la bele hela tamba sei falta mobiliariu. Komandante F-FDTL ne’e mos deklara ho nasionalizmu katak, husi parte F-FDTL lakohi para kondisaun F-FDTL diak liu instituisaun seluk, maibe husu estadu atu oinsa mak bele tau matan ba Forsa Defesa sira hodi nune’e bele moris ho kondisaun saudavel. 
.