terça-feira, 13 de outubro de 2015

Asesor PM Rui Simu Salariu Liu Prezidente

.
Timor Post - 13 de outubro de 2015

DILI—Assesor Primeiru Ministru, Rui Maria de Araújo, iha area komunikasaun estratéjika nia saláriu kada fulan US$ 11,611.11, inkuantu saláriu ba ema númiru ida Prezidente Repúblika US$ 5.000.

Forum Organizasaun Non Govermental Timor-Leste (FONTIL), konsidera polítika  poupansa PM Rui nian laiha tanba realidade hatudu nia assesor  nasional no internasional mesak osan boot.

“Kontradis ho Primeiru Ministru (PM Rui) ninia deklarasaun katak, ita halo poupansa. Ho saláriu  boot ne’e la’ós  halo poupansa maibé  halo gastu,” lamenta Diretór  ezekutivu FONGTIL, Arsenio Pereira ba Timor Post iha nia kna’ar fatin edifísiu FONGTIL Caicoli-Dili, Segunda (12/10).

 Nia esplika, assesor  ne’e hanesan  pessoal ne’ebé iha keahlihan ka intelijénsia  matenek ida kona-ba asuntu ida-idak ne’ebé iha depois mak bele selu osan barak 10 mill ba laten ne’e laiha buat ida, maibé  tenki ho area ne’ebé presiza atu nune’e bainhira servisu assesor nian remata labele kontratu tan ona labele rekruta ka kontratu  hanesan funsionáriu sira para tinan-tinan selu nafatin ho osan boot maibé  servisu la todan.

“Ema balun ne’ebé servisu hanesan mídia  de’it mas ninia saláriu 4 mill ne’ebé ha’u hanoin ida ne’e ladun justu ba ita nia povu,” hatete Arsenio.

Pior liu tan timoroan balun uza passaporte estranjeiru governu permiti hodi simu osan boot ho saláriu assessor internasional.

“Parlamentu Nasional bele haree ida ne’e. Ita la’ós  lakohi fó saláriu  ba ema Internasional ka ema nasional maibé  ne’e tenki rajuavel oituan,” subliña Arsenio.

Nune’e mos Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara, konsidera PMRui viola promesa bainhira deklara hakarak poupa osan estadu nian.

Tuir nia, saláriu  ba asessór nasionál ho internasionál sira kada fulan balu bele simu rinun $ 11 to’o rihun $ 16, maibé funsionáriu públiku sira kada fulan simu de’it $ 115 dollar, atende nesesidade família nian labele.

“Primeiru Ministru ne’e nia ko’alia A mós la han malu ho nia promesa ba poupansa osan estadu nian. Ha’u nia proposta mak ne’e, hapara tiha asessór internasionál ne’e, tanba tempu ona Timor sira hanesan S1, S2, S3 bele halo servisu, a presiza fó osan bo’ot hanesan ne’e, fó de’it estrandar ne’e mak $15 mill du ke selu $ mill to’o $ 11 mill,”Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara informa ba Diáriu ne’e, iha Palapaso, Segunda (12/10).

Akara lamenta ho saláriu  asessór iha Gabinete Primeiru Ministru (GPM) ne’ebé manan saláriu  to’o rihun $ 11.

“Ne’e hanesan halo diskriminasaun bo’ot liu, loloos ne’e tenke treinu funsionáriu sira, liu-liu Diretór sira mak halo servisu de’it. Sé Diretór sira mak dudu la ba ona, entaun rekruta Timor-oan S1 ho S2 sira depois nia halo servisu hanesan funsionáriu públiku, nusa mak tenke asessór,”tenik nia.

Akara mós lamenta governu dehan Timor-oan laiha, maibé governu mak baruk buka ema intelektual sira ne’ebé oras ne’e laiha fatin ba servisu.

Akara diskorda ho desizaun Primeiru Ministru, Rui Maria de Aaújo selu asessór karun tebes, tanba la ho balansu.

Nia dehan, sé nune’e, di’ak liu hasa’e funsináriu públiku inklui PNTL ho F-FDTL nia saláriu , tanba servisu durante oras 24 kole liu kompara ho asessór sira.

“Ha’u haree, dependensia ba asessor ne’e, nia (Rui) fiar demais liu ba ema rai liur du ke nia ema rasik, sira ladu’un liga ema, nia ligasaun pessoal ba ema rai liur mak domina nia, maibé Timor-oan em jerál bele halo ona servisu. Ha’u husu sira asessór ne’e halo saida, ne’ebé mak dehan Timor-oan labele halo ne’e, tenke hatudu sira nia job diskripsi ne’e, liu ida rihun $11, lor-loron nia halo saida,”lamenta Mricio Akara.

Akara dehan, Timor-oan bele halo police paper liu hosi peskiza, la presiza presiza asessór internasionál sira.

Akara la fiar dehan katak, Timor-oan labele halo servisu durante tinan sanulu resin, só ke laiha konfiansa, tanba tempu agora ne’e hakarak hatama de’it amigu inklui família.

“Ne’e mós fó beban ba orsamentu estadu nian, tanba osan ne’e la sirkula iha rai laran, maibé sai hotu ba rai liur,”dehan nia.

Akara rekoñese asessór internasionál balun ajénsia internasionál mak selu, maibé balun uza osan estadu nian.

“Sé Primeiru Ministru hakarak halo poupansa, tenke pecat uluk asessór  internasionál sira iha nia gabinete, hodi hatudu ba ministru sira seluk katak nia iha komitmentu atu halo poupansa. Sé nia la halo, tinan oin remata ona, nia la halo buat ida,”katak nia.

Iha parte seluk, Mericio Akara halo observasaun ba membru FRETILIN hanesan Rui Maria de Araújo, Estanislau da Silva, Hernâni Coelho inklui Inácio Freitas Moreira.

“Sira na’in haat ba ne’e, ami nia observasaun ne’e, ita ladu’un nota sira fó solusaun ida, ezemplu hanesan Primeiru Ministru, uluk nia promete atu fokus ba hodi fó prioridade ba setór edukasaun ho saúde, mas setór rua ne’e abandona nafatin, fasilita iha klinika laiha, meza ho kadeira laiha, kurrikulum mós seidauk klaru. Ne’e mós indikadór ida katak nia halo promes aiha inisiu mas na pratika ne’e, nia la la’o tuir,”hatete nia.

“Nia promete dehan atu reforma birokrasia, no mós promete atu halo poupansa estadu, sé reforma birokrasia iha ne’ebé, nia dehan atu halo simples birokrasia. Buat rua ne’e nia la halo ne’e, nia dala barak ba halo inspesaun depois fila mai, ema laliga no la tuir nia. Ema la’o nafatin hanesan bai-bain, prosesu pagamentu tarde bebeik,”dehan nia.

Tuir nia, prosesu pagamentu tarde ne’e la’ós  ba setór privadu de’it, maibé ministériu sira mós infrenta hela.

“Sira (governu) nafatin komplain ba malu katak, sira servisu tarde tanba sistema pagamentu ne’e mak tarde tebes, atendementu ba públiku mós sei manual, sei hanesan uluk laiha sistema foun.”
Nia dehan promesa sira ne’e laiha mudansa, tanba ema halo SIM inklui trata Billete Identidade (BI) inklui trata pasaporte kontinua sai preokupasaun bo’ot.

Akara mós kritika maka’as Xefe Governu ne’ebé lalin delegasaun barak demais hodi ba partisipa iha reuniuan Asembleia Jerál Nasoens Unidas inklui vijita traballu ba Kuba.

Nia haktuir, nasaun bo’ot sir abele lalin delegasaun barak, maybe nasaun kiik hanesan TL, folin mina mós sa’e maka’as no produsaun mina Timor nian oras ne’e tu’un maka’as.

Akara konsidera snack ne’e hanesan poupansa ki’ik-oan liu, tanba tenke poupans aliu ba estratéjiku sira.

“Justru, ida poupansa ne’e mak, viajem iha estranjeiru ne’e tenke kansela barak, delega de’it Ministru Negósiu Estranjeiru, ita selu nia para nia negosia ba rai liur, ne’ebé nia la hatudu nia progresu di’ak,”tenik nia.

Tuir observasaun Luta Hamutuk ba Ministru Estanislau da Silva ho Eis Ministru Mariano Sabino hanesan de’it.

“Krítika Assanami la halo servisu mas nia tama ba mós laiha mudansa ne’e, extensifikasaun no diversifikasaun hasa’e ne’e iha ne’ebé, agora rai mamuk barak mós abandona hela, reflorestasaun mós la halo ne’e,”hatete Akara.

Purtantu Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara louva ho progresu servisu Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Hernâni Coelho tanba iha polítika públiku ne’ebé klaru.

Tanba prepara polítika, liu-liu ema ne’ebé atu sai diplomata hodi reprezenta estadu TL iha rai liur tenke iha esperiensia diplomata tinan 20 hafoin sai embaixadór.

Vise Ministru Inácio Freitas Moreira, Akara labele halo observasaun, tanba nia servisu ne’e iha Ministru Gastão. (dgx/vas)
.

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.