terça-feira, 26 de novembro de 2013

“Parlamentu Nasional (Terceiro Legislatura) La Hatudu Transparansia ba Prosesu Preparasaun Proposta Lei Orçamento Geral do Estado (OGE) 2014”

.

Luta Hamutuk - Komunikadu da Imprenssa

Relasiona ho prosesu preparasaun (audensias publiku) ba Proposta de Lei OGE 2014 nebe’e lao dadauk ona, Luta Hamutuk konsidera prosesu ne’e la hatudu transparansia no iha tentativa atu taka ba iha konsultasaun no paraseres husi sosiedade sivil. 

Tanba, Parlamentu Nasional hahu ona limite/ boikota partisipasaun Sosiedade Sivil sira nian nebe’e mak durante ne’e tau atensaun makas ba asuntu transparansia iha orsamentu estadu. Tamba tuir kalendariu Audensia Publiku ne’e, hatudu katak Sosiedade Sivil sira nebe’e mak durante ne’e tau atensaun ba prosesu planeamentu no ezekusuan orsamentu geral estadu la hetan fatin (konvite) atu hato’o sira nia paraser.

Esperensia nebe’e mak akontese iha Primeiru no Segundu Legislatura, hatudu duni pratika transparansia liu husi espasu ne’ebe nakloke ba entidades hotu, nune’e mos hakarak atu rona opiniaun pertenente husi sosiedade sivil no ema liu tan antes lori ba iha faze debate iha Plenaria Parlamentu Nasional. Nune’e, komisaun relavante sira inklui Komisaun Finansas, Ekonomia no Anti Korrupsaun sempre konvida Luta Hamutuk no sel-seluk tan nu’udar komponente Sosiedade Sivil nebe’e tau matan ba asuntu orsamentu estadu atu hato’o ninia paraser ba Proposta OGE foun. Infelismente, pratika diak ne’e la kontinua iha Terseira Legislatura ida ne’e.

Tanba-ne’e, Luta Hamutuk hare’e katak, Terseira Legislatura ida ne’e la hatudu transparansia ba prosesu preparasaun orçamentu geral do estado. Ne’e hatudu momos ba publiku tomak katak, Parlamentu Nasional hanesan orgaun de reprezentativu komesa hafraku sira ninia funsaun rasik hodi aprova orsamentu estadu, halo kontollu governu no halo fiskalizasaun. Tanba, iha tinan 2012 wainhira debate Proposta OGE 2013, Parlamentu Nasional mos halo debate orsamentu ho sekretu liu husi Komisaun Espesifiku, nune limite Sosiedade Sivil no povu nia partisipasaun tomak. Iha proposta OGE 2014 ida ne’e, Parlamentu Nasional kontinua repete hahalok la transparante ida ne’e, tamba la fo fatin ba publiku hodi bele asesu, inklui sosiedade sivil sira nebe’e mak durante ne’e tau atensaun makas ba asuntu orçamentu geral do estado.

Alende ne’e, Luta Hamutuk mos hakarak hato’o pontus importante balun relasiona ho Proposta Lei OGE 2014 nian, nebe’e oras ne’e dadauk submete ona ba iha komisaun relevante sira iha Parlamentu Nasional. Pontus hirak ne’e mak hanesan tuir mai ne’e:

1. Hanesan ita hotu hatene katak tuir proposta OGE 2014, hatudu katak Governu iha planu atu foti osan husi kontas Fundu Petroliferu (FP) hamutuk miliaun US$902,9 dolar americano ba OGE tinan fiskal 2014. Signifika katak transferensia osan husi Fundu Petroliferu liu ona kalkulasaun Rendimentu Sustentavel Estimado (RSE) 3%, reprezenta exesu FP hamutuk miliaun US$270.6 dolar americano.

Luta Hamutuk preokupa makas ho utilizasaun Fundu Petroliferu nebe la tuir ona nia natureza nebe’e lei haruka, katak antes transfere osan Fundu Petroliferu ne’ebe foti osan liu Kalkulasaun Rendimentu Sustantavel, presiza hetan parecer husi Konsellu Konsultivu Fundu Petroliferu (KKFP) tuir Lei Fundu Petroliferu artigo 30.2 haruka. Maske iha duni kalendariu audensia entre Parlamentu Nasional ho KKFP, maibe tuir ami nia hare’e katak audensia no pareser husi KKFP ne’e sei labele akontese tanba to’o agora Parlamentu Nasional sidauk fo pose ba membrus foun KKFP (sidauk funsiona). Se akontese nune’e, Luta Hamutuk konsidera PN komesa minimiza sistema check and balance ba jestaun no utilizasaun rekursu estadu nian.

2. Husu ba Governu no Parlamentu Nasional atu defini didiak eskala prioridade ba programa save Kintu Governu Konstitusional nian ba iha planu OGE 2014. Tanba tuir V Governu katak iha tinan 5 nia laran, sira sei halao programa prinsipal sira mak hanesan: Primeiru; Desenvolvimento do Capital Social nebe mak kompostu husi: Saúde, Edukasaun, Formasaun Profissional, Inclusaun Sosial, Ambiente, kultura no Património, Meios de Comunikasaun Sosial Diversidade no Independensia. Segundo; Prioridade mak Desenvolvimento de Infra-estruturas nebe kompostu husi: Estradas e Pontes, Estradas rurais, Água, Saneamento e Esgotos, Elektrisidade, Portos marítimos, Aeroportos, Transportes terrestres, Aprovisionamento de grandes projektos. Terseiru; prioridade mak Desenvolvimento Ekonomiko e Criação de Emprego nebe mak kompostu husi Agrikultura, Petróleu, Turismo, Enkorajamento ba Aumento Emprego. Kintu; prioridade mak konsolidando kuadro Institusional, nebe kompostu husi Polítika Ekonómika, Boa Governasaun no Sector Públiko, Paz, Estabilidade e Relasaun Internasionais.

Tuir Luta Hamutuk nia analiza katak, ho limitasaun rekursu humanu no rekursu finanseiru nebe’e Timor Leste infrenta dadauk ne’e, sei bele sai obstaklu ba prosesu implementa planu programa save hirak ne’e. Tamba ne’e presiza defini didiak eskala prioridade ba kurtu, mediu no longu prazu hodi interpreta ba iha politika orsamentu annual 2014. Atu nune kada tinan bele iha posibilidade atu atinzi metas nebe’e Governu indika ona nomos Planu Estrategia Dezenvolvimentu Nasional (PEDN). Tuir Luta Hamutuk nia hanoin katak, prioridade primeiru nebe mak Governu presiza konsidera iha proposta OGE 2014 mak hanesan Seitor Edukasaun (formal & nonformal e inklusaun sosial) Saude, Ambiente, Estrada Nasional no Rurais, Ponte, Bee moos, Turismo no Agrikultura Nomos Boa Governasaun iha Seitor Publiko. Tanba seitor hirak ne’e hanesan save importante no estratejiku nebe’e mak bele fo multiplayer effect ba seitor sira seluk. Seitor hirak ne’e nu’udar seitor estrategiku hodi bele asegura sustentabilidade dezenvolvimentu ba futuru oin mai, katak Governu labele uza seitor petroleu nu’udar garantor ba futuru, tanba minarai no gas laos rekursu nebe’e mak renovavel.

3. Luta Hamutuk husu ba Parlamentu Nasional atu halo analiza klean no kritiku ba Proposta do Lei OGE 2014 neb’e ho dotasaun orsamentru annual hamutuk US$1,5 Biliaun, liu-liu tetu didiak kapasidade ezekusaun no alokasaun orsamentu ba linhas Ministeriu sira. Tamba realidade hatudu katak iha Ministeriu lubuk ida mak nia kapasidade ezekusaun orsamentu iha tinan 2013 dadauk ne’e sei fraku tebes. Hanesan ita hotu hatene katak rezultadu ezekusaun OGE 2013 hatudu katak, Governu foin mak ezekuta miliaun US$705.3 dolar (45.6%), exklui obrigacoes husi orsamentu hamutuk Biliaun US$1,647 dolar, rezultadu ezekusaun ne’e hatudu katak Governu kada tinan kontinua laiha kapasidade atu ezekuta orsamentu nebe’e mak aloka ba linhas Ministeriu sira.

Luta Hamtuk ejije makas ba Governu atu halo evaluasaun ba servisu membrus Governu sira atu bele hadiak kapasidade ezekusaun orsamentu ho efisiensia no efikasia ba tinan 2014, nebe’e ho proposta dotasaun orsamentu hamutuk Biliaun US$1,5 dolar. Alende ne’e, Luta Hamutuk mos husu ba membrus Governu sira atu iha disiplina servisu tuir planu no hatudu nia transparansia no akuntabilidade ba publiku. Tamba realidade durante tinan 2013 ba kotuk, hatudu momos katak Governu ladun iha transparensia no akuntabilidade ba publiku, wainhira implementa orçamentu geral do estado. Membrus Governu sira presiza iha disiplina no buka jestaun diak ba implementasau projetu infrastruktura sira, tanba bazea ba proposta OGE 2014 hatudu katak sei akontese reapropriasaun lubuk ida ba projetu annual sira mak hanesan orsamentu PDID hamutuk 51% husi tinan 2013 nian. Signifika katak Ministeriu relevante sira sidauk iha jestaun diak ba prosesu ezekusaun oramentu ne’e.

4. Husu ba Parlamentu Nasional atu husu ba Governu liu-liu Komite Revizaun Orsamentu hodi klarifika proposta programa sira nebe’e mak hato’o husi nivel Distritu maibe Governu elimina tiha iha prosesu revizaun orsamentu. Tanba tuir informasaun mak Luta Hamutuk hetan iha Distritu balun hanesan Distritu Lautem katak, ba OGE 2014 Distritu Lautem propoin 28 Projetus prioritariu, maibe Governu elimina tiha 12 projetu sem konsultasaun ho proposta nain sira. Nune’e projetu hirak nebe’e mak aprovadu iha Konsellu Ministru ne’e balun laos prioridade iha nivel Distritu.

5. Tuir Luta Hamutuk nia observasaun durante ne’e hare’e katak opozisaun iha Parlamentu Nasional ladun forte ona hodi hatudu pozisaun kritiku ba politika orsamentu governu. Tanba ne’e Luta Hamutuk husu ba Partidu Opozisaun atu manten nafatin pozisaun hodi kria balansu politiku iha Parlamentu Nasional. Tanba, esperiensia nebe’e mosu iha debate OGE 2013 katak opozisaun halo konsensu orsamentu ho partidu koligasaun sira nee, kuandu kontinua nafatin nu’udar pratika ida nebe’e mak sei bele hamate sistema check and balance ba orsamentu geral do estado.

Ba ita hotu nia atensaun no kooperasaun, ami hato’o obrigado barak!
 
Dili, 25 de Novembro de 2013
 
Mericio Akara
Diretor Ezekutivu Luta Hamutuk
Tel: 77263783
.

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.