sexta-feira, 11 de dezembro de 2015

Laiha Proposta Ba Redusaun Fundus Infraestrutura

.

Timor Post - 11 de dezembro de 2015

DILI—Prezidenti Komisaun F Parlamentu Nasionál (PN) trata asuntu Saúde, Edukasaun, Joventude, Desportu, Solidaridade Sosiál no Igualdade Jéneru, Virgílio Hornay haktuir katak iha debate espesilidade ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2016 iha Komisaun Eventuál, laiha proposta ida atu halo redusaun ba fundus infraestrutura nian.

“Ha’u haree proposta ba redusaun ne’e laiha tanba nafatin iha tetu orsamentu proposta governu nian ne’e. Agora, iha ne’ebá maka iha mudansa internu, maibé diskusaun ohin ne’e ha’u seidauk haree katak iha hanoin atu halo redusaun ba orsamentu infraestrutura nian,” membru Bankada Partidu Demokrátiku (PD) ne’e informa ba jornalista sira hafoin intervalu iha debate espesialidade ba OJE 2016 iha Komisaun Eventual (KE), ne’ebé hala’o iha salaun Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Praia dos Coqueiros, Kinta (10/12).

Redusaun orsamentu infraestrutura ne’e bazeia ba pedidu hosi Prezidenti Repúblika liu-hosi mídia katak nia (Prezidenti) sei la promulga OJE kuandu governu kontinua mantein orsamentu boot ba infraestrutura mega projetu. Nia prefere atu koloka orsamentu boot ba área edukasaun, agrikultura no saúde.

Reprezentante povu ne’e hatutan, nia parte hato’o ona proposta rua ba iha governu hodi foti orsamentu hosi fundus infra-strutura inklui ZEESM nian atu aloka fali ba iha Ministériu Edukasaun (ME) ho Ministériu Saúde (MS).

 “Ha’u iha proposta rua ba infraestrutura nian atu foti fundus ida hosi infraestrutura nian ho ZEESM nian. ZEESM nian ha’u atu foti $8 miloens ba iha Ministériu Edukasaun atu haree ba infraestrutura bázika eskola, maibé proposta ne’e la admitidu. Tanba ne’e, ha’u sei lori ba iha plenária, nune’e mós ha’u sei hasai hosi fundus infraestrutura nian ba nafatin fundus infraestrutura Ministériu Saúde nian kona-ba klínika no ospitál sira ne’ebé iha ninia kondisoens át ita tau para atu hadi’a. Maibé, proposta ne’e la pasa. Tanba ne’e, ha’u sei rekore ba iha plenária,” deputadu Virgílio esplika.

Iha fatin hanesan, membru Komisaun Eventuál, Aurelio Freitas hateten, iha debate espesialidade ba OJE 2016 nian iha Komisaun Eventuál nian rasik sei laiha posibilidade atu redus orsamentu hosi fundus infraestrutura.

“Ha’u hanoin sei labele tanba deputadu sira haree hosi justifikasaun. Deputadu sira labele muda orsamentu. Ida ne’e planu governu nian no deputadu sira mós labele halo fali planu governu ninian tanba ida-idak ho ninia dever,” membru bankada FRETILIN ne’e haktuir.

Nune’e mós, membru Komisaun Eventuál, Joaquim dos Santos hateten tan, tuir prinsípiu orsamentál, labele book orsamentu infraestrutura.

La Aseita Proposta

Rezultadu diskusaun Konsellu Ministru (KM) iha loron Kuarta (09/12), deside la aseita proposta hamutuk 13 hosi totál proposta 59 ne’ebé Parlamentu Nasionál (PN) halo andamentu ba governu iha debate espesialidade ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2016.

“Governu halo diskusaun ba proposta ne’ebé ke hatama hosi Parlamentu Nasionál liu-liu proposta admitidu, iha ne’ebá proposta balun governu aseita no balun governu la-aseita,” Vise Ministru Finansas, Helder Lopes informa ba jornalista sira hafoin intervalu iha debate espesialidade ba OJE 2016 iha Komisaun Eventuál (KE) ne’ebé hala’o iha salaun Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Praia dos Coqueiros, Kinta (10/12).

Vise Ministru ne’e hatutan, proposta balun governu aseita no proposta balun governu la-aseita tanba governu mai ho prinsípiu haat.

“Primeiru prinispiu maka tetu orsamentu labele muda katak la-bele sa’e no labele tun. Segundu, prinsípiu maka fundus kontijénsia labele boot. Terseiru, prinsípiu maka proposta sira ne’ebé husu para halo rehabilitasaun ka konstrusaun liu-liu obra fíziku tenke mai ho dezeñu, rai no BOQ. 

Prinsípiu dala ikus, proposta ne’e tenke aliñamentu ho programa governu,” Vise Ministru Helder esplika.

Hosi proposta admitidu 59 ne’e, nia dehan, proposta 13 maka governu la aseita, maibé proposta sira ne’e maioria maka governu aseita.

Fundus Kontijénsia

Iha fatin hanesn, Helder Lopes informa, tinan ida ne’e, IV Governu Konstitusionál tau tan orsamentu hamutuk miliaun $12 resin iha fundus kontijénsia. Razaun governu tau osan miliaun $15 iha fundus kontijénsia atu finansia eventu ruma ne’ebé emerjénsia.

“Tinan-tinan ita tenke tau orsamentu iha fundus kontijénsia. Fundus kontijénsia ne’e atu finansia eventu ruma ne’ebé urjente ka emerjénsia,” nia haklaken.

Eis Asesór Ministériu Finansas ne’e hatutan, iha tinan oin El Nino mai no depois hahan laiha governu uza osan ne’ebé tau iha fundus kontijénsia ne’e hodi sosa hahan para responde ba problema ida ne’e.
.
Enkuantu, Vise Prezidenti Parlamentu Nasionál, Adérito  Hugo da Costa hateten, orsamentu ne’ebé aloka ba iha fundus kontijénsia iha tinan ne’e miliaun $15.

“Ida ne’e rezerva ba situasaun. Pur-ezemplu, hamlaha. Ne’ebe, ita presiza halo intervensaun ba merkadu, presiza fornese fós ou importasaun foos,” Hugo informa iha konferénsia imprensa iha salaun VIP MNEK, Pria dos Coqueiros, Kinta (10/12).

Konkore Proposta 33

Diskusaun Komisaun Eventuál (KE) ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2016, Parlamentu Nasionál (PN) ho VI Governu Konstitusional konkore ona proposta hamutuk 33 hosi totál proposta 59.

“Iha 59 proposta ne’e, iha 33 proposta maka konkore,” Vise Prezidenti Parlamentu Nasionál, Adérito Hugo dehan ba jornalista sira iha konferénsia imprensa iha salaun VIP Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Praia dos Coqueiros, Kinta (10/12).

Hosi 33 proposta ne’ebé konkore, Adérito  haktuir, iha diskusaun ne’ebé kle’an teb-tebes entre parte governu nian ho parte proponente deputadu sira nian.

“Diskusaun ne’e klean teb-tebes liu-liu kaer ba prinsípiu ne’ebé governu kaer katak bele simu proposta sira, aseita proposta balun maibé orsamentu labele foti kona fundus kontijénsia. Barak liu maka foti iha dotasaun todos governu. Ne’e mós limita teb-tebes,” Eis Direitór Jornál Timor Post ne’e esplika.

Tuir nia katak orsamentu ne’ebé aloka ba iha fundus kontijénsia iha tinan ne’e miliaun $15.

“Ida ne’e rezerva ba situasaun, pur-ezemplu hamlaha. Tan ne’e, ita presiza halo intervensaun ba merkadu, presiza fornese fós ou importasaun fós,” reprezentante povu ne’e tenik.

Kona-ba montante todos governu, membru bankada CNRT dehan, iha orsamentu liña ministeriál sira ne’e hotu ho montante ida sentraliza, entaun governu só fó posibilidade ba book iha ne’ebá. (jos)  
.

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.