sexta-feira, 10 de julho de 2015

KOK La Haruka Tiru Mate Luis Ramos, Lere: “La’os Responsabilidade Individual”

.

Jornal Nacional Diário - 10 de julho de 2015

Komando Operasaun Konjunta (KOK) la fo orientasaun ba nia membru sira atu tiru populasaun, inklui la haruka atu tiru mate Luis Ramos Boavida.

Luis Ramos Boavida, hetan tiru husi soldadu F-FDTL ne’ebe hala’o operasaun buka tuir Paulino Gama “Mauk Moruk” iha Suku Samalari, Postu Administrativa Baguia, Munisipiu Baucau, Sesta madrugada (3/7/2015).

“Kazu ne’e seidauk iha relatoriu eskrita investigasaun husi leten tun to kraik seidauk lori mai, maibe iha emboskada ida ita nia mata dalan kuandu haruka fila enves de fila, tama fali iha dalan emboskada nian,” informa Vise Estado Maior F-FDTL, Brigadeiro Filomeno Paixão ba Jornalista hafoin hasoru malu ho Prezidenti Republika (PR), Taur Matan Ruak, iha Palacio Preidensial, Kuarta (08/07/2015).

Filomeno Paixão hatutan, agora dadauk forsa ne’e identifika ona no halo ona dejarmadu ba seksaun rua ne’ebe mak hamutuk ho membru ne’ebe mak tiru mate komunidade ne’e.

Nia hatutan katak, kazu ne’e iha ona investigasaun no sedu ou tarde tenki submete ba Ministeriu Publiku atu bele ba hatan iha justisa.

Ho membru ne’ebe mak tiru mate komunidade ne’e, Filomeno Paixão dehan, la iha impaktu ba forsa KOK   ne’ebe mak halo hela operasaun iha terenu hodi buka tuir membru grupu Konselho Revolusdaun Maubere (KRM) ho nia lider Mauk Moruk.

“Tanba sa, tanba laos buat ida ita halo ho intensaun laos ita mak hakarak, portantu foin insidente,”tenik Filomeno Paixão.

PR Taur nudar mos Xefi Estado Maior F-FDTL tatoli hela ba KOK, liu-liu ba elementus ne’ebe komete violasaun direitus humanus hodi tiru mate vitima Luis Ramos Boavida.

“PR Taur Matan Ruak fo hanoin dehan, tantu ita forsa desde iha ona sala tenki submete ba justisa,” haktuir Filomeno Paixão.

Kona-ba terminasaun tempu ba operasaun HANITA hodi kaer Mauk Moruk, Filomeno Paixão, hateten katak, operasaun hodi buka tuir Mauk Moruk ne’e la iha durasaun tempu, maibe KOK kontinua persege to’o kaer Mauk Moruk.

Filomeno Paixão informa mos katak, husi parte komando nian simu keixa hamutuk 106   husi Provedoria dos Dereitus Humanus Justisa (PDHJ) ne’ebe iha relasaun ho violasaun direitus humanus perante operasaun HANITA. Nune’e, ba oin sei halo investigasaun seriu.

La’os Responsabilidade Individual

Husi sorin seluk, Xefe Estadu Maior, Maijor Jeneral Lere Anan Timur, afirma katak, kazu tiru mate Luis Ramos Boavida, la’os responsabilidade individual.

“Hau hanoin ida ne’e laos responsabilidade individual, ida ne’e Governu maka hatun diretiva, parlamentu hasai rezolusaun maka halo operasaun ida ne’e, ami iha ne’e atu mobiliza ema, laos ami maka halo planu i sira ba iha terenu ne’eba hanesan hau dehan deskuidu,” afirma Lere Anan Timur, hodi responde jornalista iha Aeroporto Internasional Prezidenti Nicolau Lobato, wainhira fila husi nia vizita ba Polandia.

Lere Anan Timur reforsa katak, komando sei kontinua buka dalan hodi defende autor ne’ebe maka tiru mate Luis Ramos, tanba laos forsa ne’e maka hakarak oho, maibe diskuidu.

“Sé autor membru F-FDTL ne’e maka hakarak oho, laos oho ida deit, maibe dalaruma ohin loron rate la sura. Ami lakohi oho ema, ate Mauk Moruk mos ami lakohi atu oho, maibe eru ida ne’e akontese tanba deskuidu, tanba ita hotu akompana operasaun katak, ulun oin seluk, klaran oin seluk no agora oin seluk,” hateten Lere Anan Timur.

Lere hatutan katak, operasaun HANITA ne’e lao tanba Mauk Moruk maka obriga, hanesan uluk halo funu, laos Timor maka hakarak halo funu maibe Indonesia maka obriga halo funu ho Indonesia atu hetan pas.

Tuir Lere Anan Timur, operasaun HANITA ne’e iha objektivu rua; ida maka neutraliza intensaun Mauk Moruk nian nomos aktuasaun ba grupu ka organizasaun ilegais ne’ebe maka lao iha TL.

Lere friza katak, Mauk Moruk matenek karik iha tempu okupasaun funu tuba rai metin para rezolve problema ruma akontese no resolve iha ailaran, maibe Mauk Moruk ba rende no atu rezolve difisil.

“Agora ne ita ukun an, mai husi Holanda iha diverjensia tan hakarak dizolve parlamentu, hakarak hasai ema koruptor. Tuba rai metin para ita kualia, agora o (Mauk-red) ba fali ai-laran atu resolve ho sé,” tenik Lere Anan Timur.

Lere fundamenta liu tan katak, Timor Leste hari ho ran, ruin no isin. Matebian sira akomapana, se maka laran makerek ka laran foer ba rai ida ne’e. Matebian sira sei loke matan ba nia no tata nehan ba nia (Mauk-red), tanba sira mate hakarak Timor Leste hamrik hanesan nasaun ida no sai nasaun dezemvolvidu hanesan mos nasaun seluk. avi/eus
.

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.