Mostrar mensagens com a etiqueta Fretilin. Mostrar todas as mensagens
Mostrar mensagens com a etiqueta Fretilin. Mostrar todas as mensagens

terça-feira, 30 de outubro de 2012

Deputadu Eladi Faculto; “Ita Hotu Fo Kontribuisaun Ba Estabilidade Atu Povu Moris Hakmatek”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda-Kalan, 29 Outubru 2012 

Kazu asaltu no kazu ho venino hahan ba labarik eskola sai asuntu importante ne’ebe debate iha uma fukun Parlamentu Nasional, maioria deputadu iha uma fukun husu atu investigasaun profunda hodi hatene loloos motivu husi akontesementu hirak ne’e. 

 Relasiona ho kazu krime ne’ebe akontese ikus-ikus ne’e halo komunidade hakfodak no tauk, tamba senti seguransa iha teritoriu la dun seguru. Iha segunda feira ne’e, iha plenaria deputadu sira kestiaona maka’as no husu atu halo investigasaun profunda tamba konsidera kazu ne’e seriu. 

Deputadu husi Bancada FRETILIN Eladi Faculto hateten, Timor oan hotu hamutuk hodi kaer kuda talin ho estabilidade hodi nune’e ita nia rai ne’e bele hakmatek iha ambiente pas no dame nia laran. 

“Ita hotu tenki hanoin atu povu ne’e moris hakmatek, nu’udar Timor oan tenki iha sensibilidade atu kaer ita nia rai ne’e ho responsablidade tuir mandatu povu ninian ne’ebe fo konfiansa ba lideransa sira,” dehan Eladi Faculto. 

 Aliende kazu asaltu no oho, kazu hatama droga mai Timor Leste, maske Polisia konsege kaptura ona autor sira maibe deputadu sira kontinua husu ba governu no presiza tau atensaun ne’ebe seriu, tamba se la’e bele estraga futuru nasaun no joventude Timor Leste. 
,

quinta-feira, 18 de outubro de 2012

Misaun ONU Remata; “Lu-Olo Husu Timor Oan Prepara An”

.

Jornal Timor Post - Kinta-feira, 18 Outubru 2012 

Eis Titular, Francisco Guterres Lu-Olo, Atual Prezidenti partidu FRETILIN, husu ba Timor oan hotu hakbi’it an para kontribui ba dezenvolvimentu nasional, wainhira Nasoens Unidas remata nia misaun iha Timor Leste. 

 “Misaun Nasoens Unidas nian sei hotu iha tempu badak nia laran, prekupasaun ami nian partikularmente husi FRETILIN ninian maka’as tebes, misaun ne’e bele hotu, para bele fob a Timor oan sira, ita hotu bele hola ita nia kbi’it tomak, hodi hari’i ita nia estadu no dezenvolvimentu ita nia rain,” dehan Lu-Olo ba Jornalista sira hafoin remata primeiru sesaun debate espesialidade orsamentu retifikativu 2012, iha Parlamentu Nasional (15/10). 

Lu-Olo rekoinese, ONU ajuda ona Timor oan iha aspeitu barak, maibe hakarak ka lakohi iha momentu ne’ebe nia tempo to’o ona tenki husik no Timor oan sira kaer rasik nia kuda talin mesak, hodi halo dezenvolvimentu nasional iha nia nasaun rasik. 

Iha oportunidade ne’e, Lu-Olo apela ba povu tomak, atu assume responsablidade hodi garante paz no estabilidade tanba, wainhira Timor oan sei kontinua kria instabilidade maka sei fo impresaun ba mundu katak, Timor Leste seidauk bele garante ka seidauk bele para atu hamrik mesak. 

Lu-Olo mos husu ba instituisaun Estadu nian, liuliu Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) atu hola knaar ho professional hodi hatuur lei no orden, atu nune’e sidadaun hotu senti seguru ba sira nia an rasik, no mos ba sira nia riku soin. 
.

quarta-feira, 17 de outubro de 2012

MARI ALKATIRI:" GOVERNO DE XANANA VAI APROVAR ORÇAMENTO DE OSTENTAÇÃO E ESBANJAMENTO"

.

TIMOR HAU NIAN DOBEN - 17 de outubro de 2012 

O secretário-geral da Fretilin, Mari Alkatiri, na sua página do Facebook, acusou o executivo de Gusmão de ir aprovar um Orçamento de " ostentação e esbanjamento". 

 Mari Alkatiri escreveu que Xanana e os seus aliados, mais uma vez, " vão aprovar um Orçamento de ostentação e esbanjamento " e explicou ainda que,  "cada idoso, viúva, cada órfão e alguns veteranos vão receber algumas benesses de modo a adormece-los, e de lançar areia para os olhos do povo".

Alkatiri acrescentou que, "uma minoria de timorenses que se enriqueceu à custa dos recursos públicos ficará cada vez mais rica enquanto a pobreza aumenta no seio do povo". 

 O vice-primeiro-ministro do governo de Gusmão, La Sama de Araújo, em declarações ontem ao jornal Timor Post afirmou que, " ... a corrupção, conluio e o nepotismo que surgiram no país é o motivo de muitos timorenses continuarem pobres". 

Timor-Leste apesar dos seus riquíssimos recursos naturais é considerado um dos países mais pobres do Sudoeste Asiático, onde mais de metade da população vive abaixo do limiar da pobreza. 

Em Novembro do ano passado, a Relatora Especial para a extrema pobreza e direitos humanos, Magdalena Sepúlveda, no seu relatório sobre a pobreza em Timor Leste afirmou que, " Nem todos os timorenses beneficiaram do crescimento económico do país" e que, " Dos 75 por cento da população que vive nas áreas rurais, a maioria permanece entrincheirada em ciclos de pobreza durante gerações ". 

 Os próximos cinco anos vão ser fulcrais para  o desenvolvimento da economia e para o povo,  este governo será o ultimo a ter orçamentos milionários e deveria de investir nos setores não petrolíferos, para que a economia timorense possa sobreviver quando o petróleo " secar". 

Se este executivo não gerir como deve de ser o dinheiro que tem agora, as futuras gerações irão pagar caro os seus erros, Timor-Leste irá estar perante uma tragédia humana e corre o sério risco de se tornar num Estado falhado. 
.

Konis Santana Laos Heroi Deit Ba FRETILIN; “Timor Oan Hotu La Nega FRETILIN Lori Rai Ne’e Ba Independensia”

.

Jornal Nacional Diario - Kuarta-feira, 17 Outubru 2012

Xefi Bancada CNRT, Natalino dos Santos, hateten katak, saudozo Nino Konis Santana laos Heroi deit ba Partidu FRERTILIN, maibe heroi boot ba povu tomak iha Timor Leste.

 “Hau aseita katak, Konis Santana hanesan heroi ba Povu Timor tomak no mos bele hateten katak, lideransa maximu FRETILIN nian, ida ne’e hanesan Honra boot ida,” sublinha Natalino ba JNDiario, Tersa (16/10) iha Parlamentu Nasional.

Nia dehan, Nino Konis Santana nudar herois boot ida iha istoria Timor Leste nian, tanba ne’e, estadu iha dever moral atu tau nia ho dignu iha fatin heroi nian.

Tuir Natalino, ema hotu tenki respeita prosesu ida ne’e, nune’e, nia mos apoiu Saudozo Nino Konis Santana tenki lori ba Comite Central FRETILIN (CCF) hafoin entrega ba estadu.

 Natalina relembra katak, ema iha Timor ne’e nunka mais nega FRETILIN ida ne’ebe lori rai ne’e ba independensia. Iha fatin hanesan, deputadu Ealdio Faculto husi bancada FRETILIN mos hateten katak, ruin Konis Santana tenki liu duni husi CCF, tanba nia hanesan heroi FRETILIN ne’ebe fo nia vida timak ba nasaun doben ida ne’e ni independensia.

 Antes ne’e, mos Prezidenti partidu FRETILIN, Francisco Guterres ‘Lu-Olo’ rekomenda ba familia saudozu Nino Konis Santana atu antes entrega ruin ba estadu tenki liu uluk husi Partidu FRETILIN.
.

FRETILIN Preokupa Kargu La-Sama; “Orsamentu Passa”

.

Jornal Timor Post - Kuarta-feira, 17 Outubru 2012 

Reprejetante povu iha uma fukun Parlamentu Nasional (PN), husi Bancada FRETILIN preokupa ho pojisaun Vice Primeiru Ministru (VPM), Fernando La Sama de Araujo, tanba assume mos kargu nuudar koordenador ba asuntu sosiais. 

 Tuir Bancada FRETILIN, kargu refere duplifika ho funsaun Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS). Maske nune’e, orsamentu retifikativu ba Vice Primeiru Ministru (VPM) konsege pasa iha plenaria PN ho total Rihun U$ 101. Deputadu FRETILIN, Antonino Bianco hateten, ho preokupasaun ba kargu La Sama nian ne’e, mak nia parte mos konsidera orsamentu ne’ebe aprova la partinente, nia lembra, uluk VPM rua iha kuartu Governu gasta osan oituan kompara ho agora. 

 “Osan ne’e aumenta fali iha bens e servisu, ida ne’e atu lori halo saida,” hateten Bianco iha nia intervensaun iha debate orsamentu retifikativu iha sesaun espesialidade, Tersa (16/10). Nune’e mos, preokupasaun hanesan hato’o husi Deputada Josefa Pereira husi bancada FRETILIN.

 “Senor Vice Primeiru Ministru ninian kompetensia ne’ebe saida los, tanba iha tan ona Ministru social, maibe assume tan koordenador ba asuntu sosiais ninian,” dehan Josefa. 

Entertantu iha okajiaun ne’e, Primeiru Ministru Kay Rala xanana Gusmao, esplika, kargu VPM ne’ebe trata mos ba asuntu social la’os liga de’it ba parte ida, maibe nia fo ijemplu, kna’ar ne’e liga hotu ba edukasaun, Saude Solidaridade Sosial.

 Xanana sublina, objetivu prinsipal husi knaar ne’e mak atu integradu, no fo solusaun ba problema ruma ne’ebe trasfersal. 

 Nia hatutan, kona-ba total orsamentu ne’ebe aprova ona ba VPM hasai husi salariu ba iha bens de servisu, ne’e iha nesesidade, para atu ekipa sira Gabinete VPM bele responde ba funsaun ne’ebe iha.
.

Fo Aluga Viatura Estadu; “Deputadu Konsidera Falta Kontrolu”

.

Jornal Timor Post - Kuarta-feira, 17 Outubru 2012 

Bankada Parlamentares Frente Revolusionariu Timor-Leste Independente (FRETILIN) no Partidu Demokratiku (PD) konsidera Governu laiha politika ida seriu atu implementa jestaun diak viatura estadu nian. 

 “Dekretu lei ne’e aprova ona iha tinan 2003 maibe laiha implementasaun no seridade politiku ida halo jestaun diak ba viatura estadu, entaun nia impaktu agora ita hare katak, forma ida atu hatodan tan ita nia orsamentu jeral do Estadu,” dehan Vice Prezidente bancada FRETILIN Francisco Miranda Branco ba Timor Post iha PN, tersa (16/10), relasiona ho funsionariu publiku balun lori viatura estadu fo aluga. 

Francisco hatutan, manutensaun sei todan hodi afeta orsamentu jeral do estadu tanba gasta kombustivel, maibe la iha kontrola jestaun husi Governu. Durante ne’e, nia dehan, governu mos la rona rekomendasaun barak ne’ebe mai husi Providoria Dereitus Humanus no Justica, maibe governu mantein nafatin pozisaun no laiha mudansa atu implementa dekretu lei ne’ebe aprova ona iha 2003. 

“Hau hanoin sira ne’ebe utiliza viatura estadu, sira la sal, maibe sala iha governu, tanba laiha implementasaun dekretu lei, husik livre deit, la halo kontrolo ba jestaun,” komenta nia. 

Ba kestaun ne’e, nia dehan,” ami sujere ba governu atu fo orientasaun ba polisia hodi prende ema ne’ebe utiliza viatura estadu laiha responsablidade. 

Nune’e, ezizensia hanesan mai husi bancada Partidu Demokratiku (PD) Deputadu Virgilio Hornai eziji ba Governu atu implementa ba dekretu lei ne’ebe kontrola viatura estadu. 

 “Problema akontese beibeik durante ne’e, maibe laiha jestaun diak husi governu atu kontrola, funsionariu publiku sira utiliza viatura estadu tuir sira nia hakarak, maibe ninia impaktu mak sei afeita ba orsamentu estadu, tanba halo manutensaun no gasta kombustivel,” Virgilio hateten.
-

Kontra Conoco Philips “PM Propoin U$ 1.500.000 Selu Advogado Internasional”

.

Jornal Timor Post - Kuarta-feira, 17 Outubru 2012 

Primeiru Ministru husu ba Ministra Financas atu foti osan husi fundus kontijensia ho montante U$ 1.500.000,00 (um pontu sinco milaun Dollar Amerikanu) hodi selu advogadu internasional atu defende interese povo no nasaun iha area mina. 

 Proposta ne’e propoin iha debate espesialidade ba orsamentu retifikativu, Tersa (16/10) iha uma fukun parlamentu Nasional. 

 Durante diskusaun mosu preokupasaun husi Bancada Opozisaun Frente Revolusionariu Timor-Leste Independente (FRETILIN), deputadu Antoninho Bianco tanba la preve iha orsamentu retifikativu sekretaria PM nian. 

 “Teki-teki mosu numeru osan ne’ebe boot, tuir lolos iha pedidu ne’e 500.000 mil ba iha sekretariu Primeiru Ministru nian iha orsamentu retifikativu, hau husu ida ne’e laos atu redus, mais sa’e fali ba 1 mialun 500 mill ne’e hau hanoin katak, keta tekniku sira mak aumenta karik,” Antoninho Bianco kestiaona.

 Hatan ba preokupasaun ne’e, Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmao hatan, Primeiru Ministru iha kbiit atu halo transferensia pursentu 20. 

 “Um milaun e quinentus ne’ebe mak la mai iha retifikativu ninian ne’e tradus duni iha taxa ezekusaun nian, hau rasik mak husu 1 milaun de quinhentus ne’e atu selu advogado ne’ebe atu mai defende ita nia mina,” esplika Kay Rala xanana Gusmao iha uma fukun PN.

 Nia afirma, presiza dudu prosesu ne’e ba oin, maske osan ne’e hodi selu advogado, maibe rekooperasaun sei boot liu fali, tanba minimu um billaun seis sentos miloens no maximu tres billoens. PM xanana mos akresenta tan katak, advogado ne’ebe foti husi liur, laos kestaun tanba la konfia rai laran, maibe tanba problema ne’e kompleksu tebe-tebes. 

Nia mos hatutan, Advogado husi Amerika ne’e sei defende interese Timor iha area mina ho esperensia boot iha kazu impostu. Hafoin hetan esklaresementu deputadu proponente Antoninho Bianco retira hikas proposta, tanba hetan esklaresementu husi PM Xanana Gusmao.
.

segunda-feira, 15 de outubro de 2012

Kazu Porto Hera: “Lu-Olo Fiar Tribunal Sei Julga PM Xanana Gusmao”

.

Jornal Nacional Diario - Segunda, 15 Outubru 2012 

 Prezidenti partidu FRETILIN, Francisco Guterres Lu-Olo garante fiar katak, tempu ruma Tribunal sei halo julgamentu ba Primeiru Ministru (PM) Xanana Gusmao, tanba IV Governu Konstitusional ne’ebe lidera husi Xanana Gusmao la hare didiak kauza kontratu ho kompania internasional Lifes Enginering ba mega projetu porto temporariu komponente Naval nian iha Suku Hera, Distritu Dili. 

Mega projeitu ne’ebe tinan kotuk Governu deside fo single source ba kompania lifes Enginering husi Australia la iha kualidade no agora tohar tiha ona, maibe governu kontinua tau tan osan milaun 1.1 USD iha orsamentu retifikativu hodi selu projeitu ne’ebe laiha kualidade. 

Mega projeitu ne’e, inisiu tau orsamentu 4 USD, maibe tanba iha adisional osan ba projeitu ne’e nakfilak tiha ba milaun 7.5 USD. At liu tan, projeitu ne’e laiha kualidade mos Governu kontinua tau tan milaun 1.1 USD iha orsamentu retifikativu hodi selu kompania lifes Enginering. 

“Governu orsamenta tiha halo porto ida ne’e, depois la iha garantia tan no at tiha fali, Governu aumenta tan osan para hadia fila fali obra ne’ebe la iha kualidade, pior liu tan, iha kontratu la iha klauza ida para garantia katak, bainhira ponte ne’e at to’o iha tempu ida ne’e, kompania sira tenki haree nafatin, la’os mai para atu aumenta tan osa,” afirma Francisco Guterres Lu-Olo hodi rsponde JNDiario iha parlamentu Nasional, hafoin akompanha debate Orsamentu Retifikativu, Kinta (11/10). 

 Lu-Olo sublinha katak, governu tenki responsabliza ba failnasu ida ne’e, tanba governu maka la hare klauza kontra ho Lifes Engenering no la iha jestaun ida diak kona ba projeitu ne’ebe sira halo.

 “Hau hare governu la iha responsablidade ba kazu ida ne’e, tanba PM Xanana hare katak, lalika responsabliza ba ninia Governu no tenta atu taka deit ona,” Lu-Olo argumenta.

 Lu-Olo hatutan, loron ruma Tribunal mak sei julga fila fali kazu ne’e hodi responsabliza. “Hau repete fila fali katak, kualker dia Tribunal mak sei julga fila fali,” Lu-Olo afirma tan. 

Ba kestaun ne’e, antes nee mos, Xefi bancada FRETILIN, Aniceto Guterres liu husi deklarasaun politika iha PN, hato’o FRETILIN nia preokupasaun boot ba erru ne’ebe IV Governu halo iha kontratu ho Kompania Lifes Enginering.
.

“FRETILIN Eziji Halakon Veteranu Falsu”

.

Jornal Independente - Segunda, 15 Outubru 2012 

Membru Bancada FRETILIN husu atu verifika loloos dadus veteranus sira atu labele kontinua mosu veteranu falsu ba futuru, iha tinan 2009 governu desidi ona atu verifika veteranu sira ne’ebe rejistu iha 2009 liuba.

 Deputada, Josefa Pereira hateten, FRETILIN konkorda governu valoriza veteranu sira, maibe labele politiza veteranu hanesan astudu politika, tuir loloos problema veteranu governu rezolve dala ida de’it. Josefa, mos la konkorda veteranu falsu balun ne’ebe hetan ona valorizasaun medala kondekorasaun no pensaun, maibe ikus identifika nuudar veteranu falsu. 

Tanba ne’e, tenki verifika loloos, atu nune’e, problema veteranu falus labele kontinua mosu ba futuru hodi estraga veteranu seluk ne’ebe merese atu valoriza, maibe to’o agora seidauk hetan valorizasaun. “Sira veteranu falsu la merese, maibe simu tiha osan no simu tiha medalla no gasat tiha,” dehan Josefa iha PN foin lalais. 

 Ba kestaun ne’e, Sekretariu Estadu Antigu Kombatentes Libertasaun Nasional (SEKLN), Julio Sarmento “Meta Malik” hateten, tinan oin governu sei verifika dadus veteranu ne’ebe rejista iha tinan 2009 hamutuk rihun 150. “2013 sei hamosu Konselu veteranu atu bele verifika santu propriu data (Veteranu) bele hetan edital vensimentu nian,” dehan nia iha uma fukun PN foin lalais. 

 Total veteranu sira ne’ebe simu ona pensaun husi estadu, hahu inisiu to’o agora hamutuk kuaze rihun 18. 
.

domingo, 14 de outubro de 2012

Deklarasaun bancada FRETILIN encerramento debate OR‏

.

Interversaun husi bancada FRETILIN: apresiasaun dala ikus taka debate OR

Apresenta husi deputada Josefe Pereira no Nina Rangel:

Ami hakarak hahu ami nia nia intervensaun katak iha periude audiensia publika, em termus de tratamentu ba instituisoens Estadu ami hare iha desekilibriu entre orgaun Ezekutivu I orgaun Legislativu iha nasaun ida ne’e, ami regista Governu iha apoiu “batalhaun” (liafuan husi Ministra Financas rasik) refere ba asesores I teknikus, enkuantu Parlamentu nudar orgaun fiskalizador la iha asesor I teknikus ho numeru minimu atu bele halao nia servisu ho diak. Iha real situasaun ida ne’e maka Bancada Parlamentar FRETILIN mai halo apresiasaun ikus ba Proposta de Lei Orsamentu Jeral do Estadu Retifikativu 2012 nebe’e apresenta husi Governu atu implementa iha tempu fulan tolu remata tinan Orsamentu. 

Orsamentu Rektifikativu ida ne’ebe governu hatene hili estratejia hodi koloka rubrika Veteranus no rubrika Idosozos hanesan perioridade ba proposta orsamentu Rektifikativu ida ne’e hodi sai hanesan forma ida atu inpoin ba Parlamentu atu aprova maibe realidade hatudu Orsamentu Rektifikativu ida ne’e iha tusan barak atu selu. 

Hare ba Estrutura Organika V Governu Konstitusional, depois de rona liutia iha audiensia publika membrus Governu sira, hatudu klaru iha sobrepozisaun barak funsaun entre membrus governu, I hatan ba kestaun ida ne’e Chefe do Governu iha apresentasaun 

Programa Governu nian fo razaun ba Organika foun hodi justifika katak membrus V Governu Konstitusional aumenta barak liu IV Governu atu bele responde ba moris povu nian, maibe ami duvida ho numeru membrus governu barak bele responde ba situasaun moris povu nian tanba V Governu Konsitusional sei halo experimentasaun ba sira nia sistema rasik iha funsionamentu nebe seidauk bele garante katak bele responde situasaun moris povu nian, tanba sai referensia ami halo avaliasauan IV Governu nebe hatudutia ona nia resultadu. 

Enkuantu Governante sira sei buka halo eksperimentasaun ba modelu governasaun, iha fatin seluk povu ezizi ho halerik atu responde lalais ba situasaun sira nia moris lorloron ba asesu nesesidades bazikas hanesan be mos, aihan, folin produtus primeira nesesidade nebe asesivel ba sira nia kbiit, infraestrutura Estrada diak, servisus bazikus saude diak no servisus bazikus edukasaun nebe diak. 

Impresta deit Sr, Deputado Aderito Hugo nia liafuan iha audensia publika ho Ministerio kompetente Rekursus Naturais hateten, tuir lolos Governo la presija hasai osan husi fundu petrolio ba Projectu Tasi Mane nebe ikus mai la realize hodi bele hetan funan. 

Governu iha apresentasaun ba Proposta OJE 2012 defende nia prioridade politika desenvolvimentu nasional focus liu ba mega projetus infraestrutura Tasi Mane, maibe nia resultadu hatudu duvida mai ami katak planeamentu sala tamba estudus teknikus sala maka projetu labele implemeta, I Governu hasai fali milaun 50 husi Ptojetu Infraestrutura Tasi Mane hodi halo despesas rekorentes tanba numeru membrus governu aumenta no hodi atu selu tusan. Iha audiensia publika ho responsavel ba Ministeriu Financas ami kestiona ba gastus Fundu Contingensia, maibe ami seidauk hetan resposta ba informasaun gastus Fundu Contingensia nebe Governu gasta hotu tia ona osan I husu tan aumentu osan milaun 6 maske Governu justifika katak osan Fundu Contingencia kiik la to montante 5% nebe’e preve iha lei.

 Sr. Prezidente,

 Lorloron media fo notisia povu nia halerik ba be mos iha sidade Dili no iha fatin-fatin iha Timor Leste laran tomak maibe Projetu Be mos ba Zumalai iha OJE tinan 2012 tuir informasaun departamentu kompetente, governu transfere ba selu fali tusan, tusan barbarak nebe’e Governu halo iha OJE ne’e sinal klaru katak Governu la kumpri tuir Lei Orsamento e Gestao Financeira ne’e mos prova katak Governu ladun fo’o atensaun ba nesesidade baziku povu nian hanesan be mos nebe lorloron povu halerik. 

Timor Leste iha difikuldade bot atu tama iha jogo kompetitividade internasional tanba iha obstakulus balu nebe sai urgente atu resolve, hanesan kresimentu populasional nebe’e a’as tebes, TL mos regista hanesan pais nebe salariu a’as maibe ho produtividade kik I Timor Leste mos regista hanesan nasaun nebe’e iha inflasaun a’as. 

Situasaun ida ne’e kontribui ba hasae inflasaun bot iha Timor Leste nebe’e ohin loron to’o 17%, situasaun nebe’e difikulta Timor Leste bele kompete iha transaksi komersial internasional no la fo kbiit ba sira nebe kbiit laek atu bele iha asesu atu sosa ai-han no artigus primeira nesesidade.

 Ami tenta halo avaliasaun ba politika gestaun finanseira Estadu iha tinan lima nebe’e ita gasta osan barak maibe nia resultadu iha povu nia moris sei minimu liu, ami preokupa tanba bainhira iha osan barak maka moras korrupsaun mos sai buras, kompara ho moris ema lorloron hanesan ema nebe’e de repenti deit sai riku/orang kaya mendadak, tanba riku de repenti la hatene atu gasta osan didiak entaun dala ruma ita fakar osan deit, tanba osan barak monu iha grupu kik ida hamosu “gengsi gedeh-gedehan”, hanesan habitus foun mosu iha ita nia sociedade nebe’e hetan mudansa kuaze radikal, tempu uluk bainhira ema mate ambienti sai triste, ohin loron ema mate sai ambiente hanesan festa, hatudu husi aihan ho bebidas oioin to tua, ohin loron la iha diferensa ema mate ho festa sira seluk iha elite nia le’et, ita nia sociedade sai ona sociedade konsumista nebe’e la produs buat ida, iha informasaun iha ministeriu balu lorloron hameno aifunan fresku husi Bali. 

 Iha apresentasaun Proposta OJE 2012 ami kestiona Governu konaba orsamentu bot I iha tempu neba ami duvida Governu bele ezekuta orsamentu ne’e ho diak, tanba iha eventu politiku importante rua Eleisaun Presidencial I Eleisaun Parlamentar nebe’e sei hasai tempu Governu nian atu halao sira nia kanar, tanba Governu sei funsiona deit hanesan governu gestaun, maibe’e governu ho nia maioria iha Parlamentu aprova deit orsamentu bot nebe’e ikus mai labele ezekuta, tuir deklarasaun husi Ministra Financas bainhira halo apresentasaun ba Proposta Orsamentu Retifikativu 2012 iha loron 21 Setembru iha audiensia iha Parlamentu Nasional, ikus mai Primeiru Ministru rasik mos konfirma tamba IV Governo iha mandate ikus liu hala’o deit knar hanesan Governo de Gestaun. 

 Hare ba mapa reseitas domestika, ami sente preokupadu ho ita Timor Leste nia situasaun nebe’e hatudu retratu la iha sustentabilidade ba futuru nasaun ida ne’e, nasaun nebe’e sai dependente kuaze total ba reseita minarai, karik ita nia tasi hetan desatre bot ida nebe’e produsaun sai paradu, sa destinu los maka hein ita nia nasaun? 

Tanba iha tinan lima nia laran iha indikador seluk, Governu la konsege halo kolekte ba reseitas domestikas nebe’e bele kobre despesas ba salariu no bens servisus hodi kobre despesas rekorrentes. Ironia tebes bainhira ita koloka hanesan susesu bot Timor Leste nian iha kresimentu ekonomiku, maibe realidade la koresponde tuir moris povu nian nebe pobreza aumenta liu tan, numeru desempregu sae a’as, mal nutrisaun mos aumenta, mortalidade infantil a’as, mortalidade inan mos sei a’as, inflasaun nebe sahe a’as tebes liu nasaun seluk iha ita nia area geografika hodi halo sira nebe kbiit laek sai kbiit laek liu tan ho numeru grafiku desempregu nebe’e a’as. 

 Ami hakarak kestiona ba falta de publikasaun husi Governu ba resultadu Inquerito de Rendimento Familiar nebe nia resultadu hatudu iha indikasaun kiak aumenta barak liu tan iha tinan hirak ikus ne’e, tinan sira nebe’e Timor Leste halo investimentu publiku bot liu husi nia Orsamentu Jeral Estadu, numeru indikador kiak sae, ne’e hatudu katak Governu failla iha nia politika desenvolvimentu ekonomiku nasional. 

Exelecias,

 Halo balansu orsamental ba gestaun Orsamentu Jeral Estadu, indikasaun hatudu katak iha aumentu osan gasta barak liu osan nebe previstu iha OJE 2012 hatudu katak ezekusaun orsamentu iha falta disiplina orsamental hodi hakanek Lei Orsamentu e Gestaun Finanseira no. 13/2009 hamosu tusan ba estadu. Razaun barak ami bele apresenta maibe razaun ida nebe ema hotu hatene maka Projetu Portu Naval Hera. 

Resultadu projetu Portu Hera hahu husi nia prosesu kontratu to remata projetu sai preokupasaun ba ami nudar ezemplu factual ba politika gestaun finanseira husi Governu nebe’e ita bot lidera nebe’e la obedese regras legais nebe eksisti hanesan Lei Orsamentu e Gestao Financeira I tuir ami nia interpretasaun ba lei ida ne’e ami husu pesiza iha investigasaun tanba iha krimi negligensia nebe’e lori konsekuensia hatodan kofre Estadu Timor Leste ho kustu nebe’e bot tebes, osan nebe’ ita presiza atu hadia povu nia nesesidade bazika. 

 Sr.Primeiru Ministru responde ba deputadu sira ohin dader mai konfirma deit katak politika reforma Sua.Ex. nian la resolve problema, mai kriatan problemas barak liutan tamba ne’e baa mi politika reforma falla, tamba reforma ba sistema sala maka hamosu funsionariu fiktisius, mate klamar tuir liafuan PM nian, Veteranus fiktisius, idosozos fiktisius mate klamar barak tan.

 Em geral, Sua Ex. PM rekonhese mal gestaun, mal administrasaun ho nia konsekuensias hotu ba getaun financeira orsamentu geral do estadu iha IV governu konstitusional, tamba ne’e bazeia ba pontu 1), 2) e 3) artigu 46 Lei Orsamentu Gestaun financeira ami hanoin governo labele rekonhese deit sala maibe ami ejiji responsablidade husi governo ba responsablidade politika, financeira, sivil e criminal ba pratika sira ne’e tuir lei haruka. 
.

sexta-feira, 12 de outubro de 2012

“Bancada FRETILIN La Konkorda Lei Instituisaun Memoria”

.

Jornal Independente - Sesta-feira, 12 Outubru 2012 

Bancada FRETILIN deside hodi lakohi halo diskusaun ba lei institutu Memoria, maibe hakarak atu governu ezekuta de’it programa reparasaun nasional ba vitima. 

Xefe bancada FRETILIN, Aniceto Guterres iha enkontru ho JSMP hateten, rekomendasaun relatoriu CAVR no CVA husu atu ezekuta programa reparasaun nasional ba vitima sira, la’os kria fali institutu independente hodi fo benefisiu ba interese balun. 

Iha reunaiun ne’e, Bancada FRETILIN mos apresia konsidera rekomendasaun ba lei ne’ebe JSMP temi bele aprova ba iha II lejislatura kuandu bancada maioria iha vontade politiku hodi prioritiza. 

Durante kampania politiku CNRT mensiona lei sira ne’e atu sai hanesan perioridade hodi deskute no aprova, bainhira hetan asentu iha PN.
.

Deputadu Estanislau da Silva: “Maske Orsamentu Retifikativu Bo’ot Maibe Sei Laiha Benefisia Ba Povu Tamba Kiak Kontinua Aumenta”

.

Notisia Husi TVTL - Kinta-Kalan, 11 Outubru 2012 

Bancada FRETILIN Iha Uma Fukun Parlamentu Nasional (PN) konsidera orsamentu ratifikativu ne’ebe aprejenta husi kintu (V) Governu konstitusional la dun fo benefisiu ba povu tamba tinan-tinan nomeru kiak no dezempregu aumenta. 

Proposta orsamentu ratifikativu hau debate kinta-feira (11/10) iha Parlamentu Nasional, orsamentu retifikativu ne’ebe aprejenta husi Kintu Governu Konstitusional ba deputadus iha uma fukun, Bakcada opozisaun FRETILIN konsidera orsamentu ne’e rasik la dun fo benefisiu ba povu tamba numeru kiak no dezempregu kontinua aumenta. 

Tamba tuir deputadu FRETILIN katak, tinan-tinan governu kontinua aumenta orsamentu no parlamentu kontinua aprova mais nia benefisiu la senti husi povu kiik iha area rurais. 

 “Hatudu katak, kiak iha ita nia rain ne’e aumenta tan, aumenta liu ona 50%, ida ne’e hatudu katak, investimentu buat ruma sala iha governasaun liu ba i agora governu ne’ebe hatutan sei hatudu katak, sei la halo loos, sei laloos, ida ne’e sinal ida ne’ebe ke la diak e ami hein atu sira bele kurizi hodi halo investimentu ne’ebeke diak iha tinan oin mai para bele benefisia ita nia povu, se la’e ita mai ho promesas bobot, ho investimentu bobot, infraestrutura, maibe ita nia povu nia moris ita la tau matan ho diak,” deklara Deputadu Estanislau. 

 Iha fatin hanesan, deputadu husi Governu Bloku koligasaun kontinua tau esperansa ba V governu atu ezekuta orsamentu ho diak, amske atu haka’as an hodi hadia administrasaun no jestaun finanseira. Tuir agenda ne’ebe iha, debate orsamentu retefikativu iha uma fukun parlamentu nasional sei hala’o durante loron 5.
.

quinta-feira, 11 de outubro de 2012

Mega Projeitu Eletrisidade: “FRETILIN Eziji Indiminizasaun”

.

Jornal Nacional Diario - Kinta-feira, 11 Outubru 2012 

Bancada FRETILIN iha Parlamentu Nasional (PN) konsidera Governu ne’ebe lidera husi Primeiru Ministru Kay Rala xanana Gusmao, halo diskriminasaun ba povu iha implementasaun mega projeitu eletrisidade. 

Membru Parlamentu Nasional husi bacada FRETILIN Joaquim dos Santos, konsidera projeitu ne’e halo diskriminasaun ba povu, tanba governu la selu indiminizasaun ba povu nia rai ne’ebe mak hari’i tore eletrisidade no ta povu nia ai horis iha Kintal laran. 

 Liu husi sesaun plenaria, kuarta (10/10), deputadu Joaquim dos santos aprezenta katak, tuir lolos governu iha obrigasaun tenki selu indiminizasaun ba povu ne’ebe mak nia rai harii tore eletrisidade no nia ai horis iha kintal laran ne’ebe tesi mohu hodi dada fiu eletrisidade.

 “Ita tenki haree didiak fali artigu 74, no governu iha obrigasaun atu selu indiminizasaun ba povu nia rai no ai horis ne’ebe mak afetadu husi mega projeitu eletrisidade ne’e,” afrima Joaquim dos santos. 

“Hau hakarak husu tok, se mak haruka ta povu nia ai horis, se Primeiru Ministru (PM) Xanana Gusmao mak fo orientasaun tenki iha indiminizasaun, tanba konsagra ona iha ita nia lei inan,” Joaquim dos santos tenik.

 Nia husu ba sekretariu Estadu ba asuntu parlamentares, Terezinha Viegas, atu asenta problema ida ne’e hosi lori ba aprejenta iha reuniaun Konsellu Ministru (KM), bas a la’os ema ida ka rua deit mak sofre ba implementasaun mega projeitu eletrisidade ne’e. 

Ba preokupasaun Deputadu Joaquim dos Santos ne’e, hetan reasaun husi membru Parlamentu nasional, husi bancada CNRT. Deputadu Antonio Ximenes katak, antes implementa mega projeitu eletrisidade ne’e, PM Xanana Gusmao, la’o haleu ona Distritu 13 hodi halo sosializasaun no koalia diretamente ho povu hodi kontribui ba prosesu dezenvolvimentu ne’e. 

Ba kestaun ne’e, Prezidenti Parlamentu Nasional, Vicente Guterres hola pozisaun hodi dehan, membru Parlamentu Nasional hotu ne’ebe povu hili mai tuur iha uma fukun PN atu konstroe estadu, tanba ne’e, tenki buka rejolve problema hodi bazeia ba lei no konstituisaun. 
.

quinta-feira, 27 de setembro de 2012

Simu Kareta Prado: “ONG Konsidera FRETILIN La Konsisten”

.

Jornal Nacional Diario - Kinta-feira, 27 Setembru 2012 

Organizasaun Naun Govermental (ONG) Fundasaun HAK no Luta Hamutuk Konsidera Partidu opozisaun FRETILIN la konsisten, bainhira aseita simu kareta prado ne’ebe mak iha tempo besik, Parlamentu Nasional (PN) fahe ba sira.

 “Ami haree hanesan Partidu FRETILIN la hatudu sira nia konsistensia atu defende pinsipiu politika, iha governu anterior (AMP) ne’ebe FRETILIN lakonkorda simu kareta pazero PN nian, agora sira simu fali, oinsa ita koalia kona ba presaun partidu ne’ebe mak ka’er ukun,” Direotr Ezekutivu Fundasaun HAK, Rogerio Viegas, kestiaona asuntu ne’e ba JNDiario, iha nia knaar fatin, Palapasu, kuarta (26/9). 

 Rogerio Viegas aumenta katak, iha Governu anterior (AMP) FRETILIN hatudu komitmentu hodi defende interese povu kiik nian, ho asaun lakohi simu kareta pazero husi PN, ho razaun kareta folin karun, maibe komitmentu la to’o rohan, tanba ba III legislatura FRETILIN hakarak ona simu kareta Prado ne’ebe folin karun, bainhira kompara ho Pazero. 

 Evita inkonsistensia, Rogerio sujere atu bancada FRETILIN mantein pozisaun ho la simu kareta pazero ba PN, tanba realidade iha Timor Leste, Povu maioria mak sei moris iha mukit no kiak nia laran. Impaktu bainhira FRETILIN simu kareta Luxu ne’e mos, sei fo konsekuensia maka’as ba gastu orsamentu Jeral Estadu nian kada tinan-tinan. 

 Nune’e mos, Helio Guemaraes, reprejetante ONG Luta Hamutuk (LH) reforsa katak, uluk kuandu FRETILIN la simu kareta, sosiedade sivil tomak tau simpatia ba FRETILIN, inklui akademiku tomak, ho hanoin ida katak, FRETILIN ajuda povu hodi hamenus gastus orsamentu estadu nian. Maibe, ba III legislatura, bainhira FRETILIN hakarak simu kareta, hatudu momos, FRETILIN la iha ona autoridade moral, Tuir Helio, klaru katak, PN tenki hetan fasilidade maibe fasilidade mos tenki bazeia ba rasio liga ba kondisaun povu nian agora. 

 “Uluk Pazero FRETILIN dehan karun demais, agora Prado sira simu fali, ne’e politika saida?, kuandu dehan defende povu kiak no ki’ik tenki defende duni ho realidade moris povu nian,” dehan Helio. 
.

“Deputada FRETILIN Konsidera Governu Inkapasidade Halo Projetu Supply Base”

.

Jornal Nacional Diario - Kuarta-feira, 26 Setembru 2012 

Deputadu husi Bancada FRETILIN, Josefa Pereira konsidera, V Governu Konstitusional inkapasidade atu halao projeitu Supply Base iha tasi mane, hanesan mos iha Viqueque, Manufahi ho Covalima. 

“Nune’e, programa IV Governu nian, ne’e duni projeitu ne’e kleur ona, maibe relaidade projeitu ne’e ate agora seidauk realiza, orsamentu ba projeitu ne’e mos Parlamentu aprova tiha ona, hau la lembra orsamentu ne’e hira, maibe to’o ikus prjeitu ne’e la konsege realiza nafatin, e foti fali U$ 50 miloens husi osan projetu supply base ne’e transfer fali parte infraestrutura, hanesan hadia eskola, saude, selu kompania ne’ebe halo Portu hera, selu idozu no veteranus,” tenik Josefa Pereira ba Jornalista, Tersa (25/9), iha Parlamentu Nasional. 

Ho erru sira ne’ebe akontese, Josefa Konsidera, Governu hatudu dadauk ona la iha kapasidade atu ezekuta osan, nomos durante ne’e negosiasaun deit husi parte governu mos lao la los.

 “Governu hatene maka promete iha Parlamentu ne’e, sira promesa mesak didiak de’it, maibe povu no Parlamentu espera no hein projeitu ne’ebe bele la’o,” tenik Josefa. Iha fatin hanesan, Deputadu husi bancada PD, Paulino Monteiro hateten, projeitu supply base ne’e projeitu kleur ona, maibe to’o agora seidauk realiza, Governu tenki mai esklarese ba Parlamentu Kona ba nia rajaun, tamba Parlamentu Nasional antes ne’e aprova tiha ona osan ba projeitu ne’e. 

 “Parlamentu aprova tiha ona osan, maibe tinan hira ona projeitu ne’e nia progresu to’o iha ne’ebe ona ita la hatene,” komenta nia. 
.

sábado, 15 de setembro de 2012

"PM Xanana Promete Lori Pipeline GS Mai TL"

.

Jornal Nacional Diario - Sesta-feira, 14 Setembru 2012

Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmao, promete katak, V Governu Konstitusional ne'ebe nia lidera, sei lori Pipeline Greater Sunrise (GS) mai rai maran Timor Leste nian, atu nune'e bele fo serviso ba povu tomak no mos hasae kresimentu ekonomia nasaun ninian.

Chefe Governu deklara kestaun ne'e iha Parlamentu Nasional, kinta (13/9), bainhira ba aprejenta planu no programa V Governu konstitusional nian iha tinan lima nia laran atu bele hetan apresiasaun husi deputadu III legislatura.

PM Xanana hatutan tan katak, Planu Estratejia dezenvolvimentu Nasional (PEDN) kotempla ona programa no ba longu prazu nian, tanba ne'e iha kintu Governu sei fo perioridade ba hadia infraestrutura bazika, liu-liu ba hadia fatin ba suplay base iha Sub Distritu Suai, Distritu Covalima, refinaria iha suku Betano, sub Distritu Same, Distritu Manufahi, ne'ebe naran projetu Tasi Mane.

"Hau bele hateten iha ne'e (Parlamentu Nasional) katak, Pipeline Greater Surise ita sei lori mai, tanba ne'e mak Governu haree hela ona fasilidade sira ne'ebe atu koresponde ba planu ne'e," dehan PM xanana hodi responde deputado sira husi Bancada opozisaun FRETILIN kona ba planu Governu atu dada Pipeline mai Timor Leste.

Iha Oportunidade ne'e, PM Xanana mos hateten, iha tinan lima nia laran ne'e Governu sei foka liu ba hadia infraestrutura hanesan estrada, Be mos, Saude, edukasaun, no apektu sosial hirak seluk.

Iha oportunidade ne'e, Xefe bancada Partidu FRETILIN, Aniceto Guterres iha plenaria hateten mos katak, nia sente duvidas tebes ho Programa kintu (V) Governu konstitusional ne'ebe aprezenta iha PN, tanba sei la realiza tuir saida mak Governu promete, tanba experensia tinan lima liu ba (Governasaun AMP) promete buat barak, maibe la realiza no povu kontinua halerik ba nessidade baziku no infra-estrutura, maske Governu fakar osan povu nian barak.
.

Governu Sei Estabelese Konsellu Kombatentes: "Osorio Florindo: Lei Iha Ona Maibe Governu Maka La Ezekuta"

.

Jornal Nacional Diario - Sesta-feira, 14 Setembru 2012

Primeiru Ministru Kay Rala xanana Gusmao hateten, iha V Governu Konstitusional ne'e sei reviu lei kona ba estatutu Libertasaun nasional hodi hari'i konsellu kombatentes atu sai salva guarda kredibilidade iha verifikasaun dadus.

"Ami sei reve lei kona ba estatutu kombatentes libertasaun nasional no sei estabelese konsellu kombatentes hahu husi distritu hodi salva duarda kredibilidade iha verifikasaun no validasaun ba rejistu no finalizasaun prosesu sira ne'ebe hetan reklamasaun ka kontestasaun," dehan PM Xanana Gusmao iha nia diskursu iha PN Kuarta (12/9), bainhira aprezenta programa V Governu nian.

Ba kestaun ne'e, Deputadu husi Bancada FRETILIN Osorio Florindo, ne'ebe levanta kona ba kestaun veteranus nia katak, koalia kona ba veteranus nia vida, lei Parlamentu II Legislatura aprova atu kria konsellu veteranus, maibe PM mak la ezekuta ida.

"PM mak la konsege hari'i konsellu Veteranus, ida ne'e ema hotu hein hodi hadia dadus veteranus ne'ebe falsu ne'e," tenik nia.

Nune'e, deputada husi Bancada CNRT Domingas Alves 'Bilou-Mali' hateten prosesu konsellu antigus kombatentes la'o hela to'o agora.

"Ita haree iha programa ne'e, Governu sei fo nia preokupasaun nafatin ba veteranus oinsa para rezolve problema veteranus nian," esplika deputada ne'e.

Iha debate ne'e, Bancada FRETILIN kestiaona makaas kona ba tempu ne'ebe kada deputadu sira uza halo apresiasaun, tuir sira katak, tempu ne'e limitadu tebes, maibe prezidenti esklarese katak, tempu ne'e giaun maka manda ne'ebe klaru katak, deputadu ida-idak hetan nia jata minutu 8 i tempu ne'e la soke rejimentu parlamentu.
.

Diskusaun Programa Governu; "FRETILIN Konsidera Assanami La Serve Sai Ministru"

.

Jornal Nacional Diario - Sesta-feira, 14 Setembru 2012

Deputadu Bancada FRETILIN Inacio Moreira observa katak, Ministru Agrikultura i Peskas Mariano 'Asanami' Sabino, la iha kapasidade alias 'la serve' atu asume knar nuudar Ministru, tanba la konsege defende programa Ministeriu Agrikultura i Peskas nian.

Maibe gosta liu koalia asuntu ne'ebe mak ses husi substansia, hanesan halo retorika politiku deit.

"Hau hakarak konfesa loloos i frankementehateten katak, la iha kapasidade sai Ministru, ida ne'e maka hau hakarak hateten," Deputadu Inacio Moreira hato'o lamentasaun ne'e ba JNDiario relasiona ho aprezentasaun Ministru Agrikultura i Peskas Mariano asanami Sabino, i diskusaun programa V Governu Konstitusional iha Parlamentu Nasional, Kinta (13/9).

Inacio Moreira hateten tan katak, plenaria horseik (13/9) membru Governu sira, aprezenta kona ba programa Governu tinan lima nian, la'os hanesan Ministru Agrikultura mai konta fali istoria iha Parlamentu Nasional.

"Hau haree hanesan Ministru la iha kapasidade, tanba sai hili nia sai tan Ministru tan dala ida," Inacio Moreira reforsa, hodi kontinua kestiaona, durante Ukun iha Aliansa Maioria Parlamentar, Ministru Agrikultura Assanami fahe traktor ne'e fo deit ba nia militante PD, ne'e iha provas bar-barak ne'ebe komunidade kestiaona durante ne'e.

Tanba ne'e, tuir lolos Ministru sira ne'e mai iha Parlamentu Nasional atu koalia programa, atu nune'e aselera dezenvolvimentu diak ba oin, laos fali mai defende aan.
.

Programa V Governu La Determina Tempo: "Bancada Opozisaun FRETILIN Konsidera Programa Borong"

.

Jornal Nacional Diario - Sesta-feira, 14 Setembru 2012

Haree ba aprezentasaun programa V Governu Konstitusional nia neebe la determina tempu ba kurtu prazu no mediu prazu, Bancada Opozisaun FRETILIN konsidera Programa borong.

Deputada Josefa Pereira, iha nia intervensaun ba Programa V Governu konstitusional, nia hateten, programa Kintu (V) Governu nia ne'e kuaze laiha tempu determinadu, iha programa ida no rua deit mak termina nia tempu.

"Programa sira ne'e ita haree hanesan programa borong hotu deit, tanba la determina nia tempo no laiha kurtu prazu no mediu prazu," dehan Josefa.

Nia esplika, Governu la estabelese programa saida-saida deit maka atu halo iha kurtu prazu no mediu prazuneebe sei sai hanesanalisersa ida ba planu asaun anual determina, toó iha loron ikus tama ba tinan lima sei mosu projetu emergensia bar-barak no difisil atu halo fiskalizasaun neebe diak hodi hatene balansu kona ba programa V Governu nian ne'e lao oin sa.

Nune'e mos deputadu Estanislauda Silva dehan katak, ho laiha determinasaun tempu kona ba programa V Governu ne'ebe fo impaktu gasta osan makaas.

"Projetu ida ne'e kuandu ita la determina nia tempo ba kurtu prazu, maka ita haree programa raut deit, la hare ba nia tempo, maibe mai sapu rata hotu," komenta Estanislau.
.

quinta-feira, 13 de setembro de 2012

FRETILIN Kritika Maka'as Programa Governu: "Deputadu Bloku Koligasaun Sai 'Penontong"

.

Jornal Nacional Diario - Kinta-feira, 13 Setembru 2012

Iha Kuarta (12/9) horseik Parlamentu Nasional (PN) halo apresiasaun ba programa V Governu Konstitusional ne'ebe atu implementa ba tinan naruk hodi hasai povu husi pobreza ba moris diak.


Bainhira PM Xanana Gusmao remata nia diskursu, Prezidenti PN loke sesaun debate ho situasaun livre i uza minutu 5 kada deputadu atu hato'o sira nia apresiasaun.

Maioria Bancada FRETILIN fo kritikas ne'ebe manas ba programa Governu nian, tanba konsidera Governu ne'e mehi deit iha loron manas hodi estraga povu nia osan.

Tanba, realidade hatudu tinan lima Governu laiha progresu signifika iha area infra-estrutura, maske lao laiha kualidade, ho kritikas hirak ne'e, nune'e, deputadu husi bloku koligasaun balun sai penonton.

Nune'e, Prezidenti bancada FRETILIN Aniceto Guterres Lopes hatete katak, programa ne'e mehi no ambisouzo de'it, tamba kabe ba governasaun anterior (tinan lima ba kotuk) promesas sira ne'e seidauk implementa hotu, maske implementa maibe laiha kualidade, oinsa mak atu implementa tan programa ida furak hanesan ne'e.

"Hau konkorda ba PM nia liafuan katak, programa ne'e ambisiozu i hau senti ne'e mehi deit, tanba ita hare fila fali ba kotuk buat barak ke Governu husik hela, maske halo maibe nia rejultadu sei laiha, tanba programa hirak ne'e atu implementa iha tinan lima, ne'e imposivel," dehan deputadu Aniceto Guterres iha sala plenaria PN.

Nune'e mos Vise Prezidenti Bancada FRETILIN Francisco Miranda Branco hatete katak, programa ne'e kapas tebes, maibe sei estraga povu nia osan, tanba haree deit ba programa atu hari uma ba komunidade, nia haruka halo kedas iha rai liur maka haruka mai, entaun Timor Leste presiza hasai osan barak atu harii umka ba komunidade.

"Ami lakestiaona kustu, maibe ami kestiaona se karik hanesan ne'e benefisiu no kualidade duni ka lae ba povu, tanba referensia husi tinan lima ba kotuk ami preokupa," dehan nia.

Deputadu ne'e realsa katak, bainhira aprejenta planu ne'e katak povu tomak sei hetan benefisiu, maibe realidade kuandu mosu oin seluk, ida ne'ebe goza ne'e grupu balun de'it, ne'ebe tenki muda mentalidade ida ne'ebe gasta osan laiha benefisiu ba povu.
.